otrdiena, 2016. gada 31. maijs

Piezīmes, bērniņu sagaidot - 4

k hermoso, ahora a buscar el trajesito para mi goldito.   Carissa Miss: baby boy fashion round up:  
(attēls no Pinterest)
Mazajam 2 mēneši un 9 dienas:

Debesis atkal liek domāt par sniegu. Vakar bija ļoti auksts. Apkure ir atslēgta. Puika čīkstīgs. Ir kas domā, ka tie jau ir niķi, bet es nezinu, varbūt par aukstu viņam. Pati vakar biju nosalusi. Sildītājs mums ir, bet nepatīk man tā specifiskā smaka, cenšos iztikt bez.

No rīta izvingrināju puiku, bet ar mani viņš kaprīzējas, nav tāds kā vingrošanas zālē. Lai gan man ir aizdomas, ka viņam muskuļi kļuvuši saspringtāki, kaut vingrošana domāta tonusa mazināšanai. Agrāk bija interese par kustīgam lietām, vingrošanā ir uzsvars uz skanošiem priekšmetiem, un atsaucība uz dialogu iet mazumā kaut kā...

Mazajam 2 mēneši un 19 dienas:

Rīga vienīgā esot tik zaļa! Mokoši dzīvoties šādā laikā pilsētā. Palikusi vēl 1 vingrošana un tad vairs nebūs tās obligātās piesaistes Rīgai. Beidzot puika atsaucās, panācām, ko gribējām, jo atvēra plaukstu balonam!

Mazajam 2 mēneši un 24 dienas:

Nu jau var teikt, ka ārā vasara! Puikiņš pēc vannas snauž, bet būs jāmodina, jo jāiet pie ārsta.

Pirms dažām dienām vēmu. Tagad skaidrs, ka man kaut kas pret šampinjoniem, vienīgi marinētus varu ēst. Pašas kaites gan neatbrīvo no mammas pienākumiem...

Šodien varbūt ievedīs jaunu haltūrdarbiņu.

Mazajam gandrīz 3 mēneši:

Manu pārlaimību aptumšoja ārstes piedāvājums vēl pavingrot, bet atteicos, jo ļoti, ļoti gribu prom no Rīgas. Steidzu rakstīt kārtējo referātu, lai būtu izdarīts, naudas lietas sakārtotas arī tur.

Puiku vairs nevar vienu atstāt gultā - ātri maina pozīciju, galva karājas pāri gultas malai! Tagad klāju segas uz grīdas. Izskatās, ka patīk viņam. Šorīt, piemēram, sāka čīkstēt, bet kā tika uz grīdas, stundu nodzīvojās kluss. Tad paēda. Tagad baroju reizi 4 stundās.

Puika daudz runājas. Vakar jau pašpārmetu sev, jo sēžu pie galda, rakstu referātu, bet viņš dūdo un dūdo, pagriezies pret mani. Pirmais un vienīgais vārds, ko puika saka skaidri, ir: ej!

Šajā nedēļā viņam grāmatas sadāvātas. Tika pie divām: "Kaķēns Mikiņš" un "Dambo". Pirmajai bildes jau izpētījām.

Domās jau esmu rītdienas ballītē. Plānoju, ko gatavošu. Nezinu, glaimo man apkārtējie vai domā, ka esmu baigais talants virtuvē, taču tur nekas nav mainījies, tikai tāda neliela vēlme eksperimentēt, taisīt kādus citus salātus, ne tradicionālo rasolu, piemēram. Esmu izrakstījusi visādas receptes. Reiz jokojām, ka puika jāskolo par pavāru un nākotnes darbs - koks, jo tie labi pelnot :-)

svētdiena, 2016. gada 22. maijs

Piezīmes, bērniņu sagaidot - 3

2015 New arrival Baby suit Gentleman Boy clothes sets baby romper Kid overalls + T shirts 2pcs/set baby boy suit / Newborn set-in Rompers from Kids & Mothercare on Aliexpress.com | Alibaba Group:  
Mazajam mēnesis un 2 dienas:

Pirmā mēneša svinības gribējās pavadīt pavisam šaurā lokā. Esam nomocījušies ar mazā vēdergraizēm. Viņš brēc un es "velku" līdz...

Ciemiņi, protams, sabrauca... Taisījām "fotosesiju" ar mazo.

Vakar saņēmu vēstuli no draudzenes. Viņa uzskata, ka es bērnu baroju, skatoties grāmatā... Bet man nemaz nav tādas specliteratūras. Mūsdienās taču barošana ar krūti tiek atzīta par veselīgāko un labāko. Vai tas nav loģiski? Piederam zīdītājiem. 6 mēnešu vecumā var domāt par papildēdienu, bet ne tagad... Es sapņoju, ka barošu pati līdz gada vecumam, bet to jau prognozēt nevar.

Trešdien plānots dabūt poti. Ir man pieskicēti daži jautājumi, bet redzēs, kā ar iedalīto laiku, attieksmi. Pirmā reize tā būs.

Mazajam mēnesis un 8 dienas:

Vakardienas jauko laiku šodien nomainījis lietus, reizēm krīt arī lielas sniegpārslas. Vējš ļoti riebīgs.

Trešdien puika saņēma poti pret hepatītu. Viss, par ko satraucos, izrādījās nieki, toties uzzināju, ka viņam ir nabas trūce, ar ko tagad esot gandrīz katrs puika. Paaudzies mazais vien par centimetru, taču svarā pieņēmies par 1,5 kg! Tika pat pārsvērts aiz neticības. Taču, kad uzzināja, ka ēd katru otro stundu, diena vai nakts, tad neko :-) Pēdējās dienās bieži jau grib ēst pat pēc stundas. Gribēju šodien zvanīt māsiņai, vai tiešām jau jāpiebaro??? Vai ar mammas pienu paēdis nav??? Bet nu, kā juzdams, guļ 3 h no vietas :-D

Vakar biju izrāvusies pa dienu no mājas. Atslaukusi pienu, sameklējusi pieskatītāju. Dīvaina sajūta. Neliela garderobes papildināšana sev, bet bez gandarījuma.

Vakar atkal puiku pabildēju. Domāju, ka izdevās noķert smaidiņu arī. (jā, tad bija vēl fotoaparāts ar filmiņu un rezultātu varēja uzzināt tikai tad, kad filmiņa pilna un attīstīta!)

Šovakar man atveda darbiņu. Būs kādas nedēļas jāiegrimst psiholoģijas lietās. Izmantojot atvesto literatūru, izpildīju Aizenka testu. Esmu melanholiķe? Izlasīju raksturojumu. Sakrīt. Nezināju... Agrāk nevienā testā man šis tips neparādījās. Vai viss mainās līdz ar statusu? :-)

Mazajam mēnesis un 9 dienas:

Pirms dažām stundām runāju ar mammu. Viņai problēmas, bet vai nevajadzētu piedomāt, ka esmu jūtīga? Jā, es uztraucos un man liekas, ka puika nedabūja pienu :-(

Protams, arī nogurusi esmu, neizgulējusies. Cik nereālas tagad liekas studijgadu naktis, kad ilgi gultā grozījos, jo nespēju aizmigt...

Mazajam mēnesis un 2 nedēļas

Esmu aizrāvusies ar psiholoģijas referātu. Ne katru dienu. Ir dienas, kad netop ne rinda, bet, kad ņemos, tad ņemos!

Uz nedēļu izslēdzu mobilo. Jā, bija daži pārmetumi, taču pa lielam kas? - nekas nesabruka!

Puika atkal bieži smaida, mēģina kaut ko dudināt. Jau kādu nedēļu reaģē uz trokšņiem. Pēc Lieldienām vedīšu viņu uz vingrošanu.

Mazajam mēnesis un 15 dienas:

Biju pie ginekoloģes. Vizīte - 5 minūtes. Tas ir normāli? Bet vai es būtu gatava kam vairāk parastajā poliklīnikā? Nezinu gan. Ātri pierod pie komforta, labas attieksmes, vien tur nebija nekādas valsts daļas, tāpēc grūtniecības otrajā pusē pārgāju uz parasto valsts ārstu, pie mājām. Tagad, kad papīri būs sakārtoti, atgriezīšos privātpraksē.

Šorīt pabeidzu referātu. Patīkami tomēr, ka ir kādas pārmaiņas jāieslēdz domāšanā, ne tikai par barošanu, mazgāšanu :-)

Mazajam mēnesis un 16 dienas:

Būs jāiet rentgenbilde taisīt, bet atgriezās klepus.

Puika beidzot skatās uz savu spoguļattēlu! Gan nesaprot vēl, kas tas tāds, kurš viņu vēro :-D Vispār sācies piezemēt skatienu, jo iepriekš vistuvākie bija griesti, tagad ēdot mīl ieskatīties man acīs :-)

Atkal atgriezušās vēdersāpes. Atkal nespēju atrast pareizo veidu mierināšanai. Varbūt līdz rokās ņemšana, bet tiešām baidos to darīt ik reizi, lai nenotiek tā, ka visu laiku tik rokās vien.

Tikko atbrauca pēc referāta. Puikam bija ko pētīt!

Mazajam mēnesis un 22 dienas:

Atkal bija raudamnakts, punčuksāpes. Šoreiz pati biju ēdusi to, kas jau reiz nebija paticis puikas vēderiņam. Ir pat dažas pumpas. Vakar izlasīju vienu pabriesmīgu rakstu par alerģiskiem cilvēkiem... Pēdējā laikā jau tā izvairos ēst saldumus un augļus.

Puika klaigā, bet tas nav sauciens pēc mammas. Vismaz man tā gribas domāt :-)

Pēdējā laikā mācāmies izrunāt skaņas ā, õ, ū. Tas piederot pie 1. mēneša prasmēm. Tad gan puikam runāšana nebija ne prātā! Tagad arī ū nemaz nepatīk, cenšas pats savus salikumus veidot, piemēram, gu. Citas skaņas labi atkārto, ja vien uzmanību nesaista kas cits.

Mazajam mēnesis un 26 dienas:

Atkal man tā gribas pārcelties uz laukiem, bet nevar! Rehabilitoloģe slimo, bet mums 10 reizes jāvingro! Un pavasaris jau! Ak, kāds gan pavasaris :-D - atkal sniga un nokusa, naktī sola pat -10!)

Aizgāju uz savu poliklīniku. Par velti. Izziņa nav tapusi. Māsiņa sniedza izsmeļošu atbildi, ka būs tad, kad ārste uzrakstīs. Trūkst vārdu...

Vakar bijām ārā daudzas reizes. Tik daudz ciemiņu! Un iespēju ar visiem pastaigāties! Un pētīt seju maiņas! Vakarā organizēju šampanieša, ko man decembra nogalē par izpalīdzēšanu uzdāvāja viens fotogrāfs, izdzeršanu. Ooo, mēs labi nogulējām! Puika mani modināja tikai pēc 4 stundām!

Vakar dzima ideja braukt uz Jūrmalu. Un tad es sapratu, ka puika aug, nav nemaz īsti vairs tādu izejamo drēbju. Šodien aizgāju uz mūsu vienīgo veikalu, kur bēbju drēbītes. Sortiments nekāds :-( Man nepatīk ne latviešu, ne lietuviešu piedāvājums. Poļi ražo tiešām smukas drēbītes, tādas mīkstākas tās arī ir, bet šajā veikaliņā tikai latviešu preces. Cepurīti nopirku, jo galva aug sparīgi.

Mazajam gandrīz 2 mēneši:

Puika nomodā. Tā vien izskatās, ka domā bļaut vai nē? Nogulēja labi - 4 stundas.

Sāk bieži gulēt uz vēdera.

Trešdien kārtēja vizīte pie bērnu ārstes. Svars varbūt vairs nebūs izbrīna vērts, jo tagad jādzer ķimeņu tēja puncim. 

trešdiena, 2016. gada 18. maijs

Piezīmes, bērniņu sagaidot - 2

Studio Photography with Newborn Necessities - MCP Show and Tell:  
(attēls no Pinterest)
Turpinājums ierakstam http://beerniem.blogspot.com/2016/05/piezimes-berninu-gaidot-1.html.

Mazajam 6 dienas:

Aizvakar atbraucām no slimnīcas. Visa māja izrotāta mūsu un Valentīndienas gaidās!

Sestdien no rīta bija skaidrs, ka laiks doties uz slimnīcu. Tā pēkšņi! Un savādāk! Bez maz jau ar paniku, ka tik nekas slikts... Un arī es sāku satraukties, jo nejutu itin nekādas dzīvības pazīmes sevī.

"Ātrie" tiešām bija ātri. Stipri mocījos palātā, tikpat kā rāpoju pa grīdu, taču domāju - trakākais jau tikai vēl priekšā. Atlikt, aizmukt... Un saprast, ka nekur sprukt! :-D Bet izrādījās, ka trakāk nebija gan. Vienīgi jutu tās pašas velkošās sāpes, kuras jau ilga vairākas stundas. Sāku domāt, ka tam tā jābūt, bet nē, tāpēc jau sievietes kliedz, kad bērni dzimst. Lūk, man esot vieglas dzemdības bijušas un par ātru it kā visa gaita pirmajām... Kaut kur ap 9 biju Dzemdību namā, bet 13.50 piedzima puika. Un enerģija vēl bija pāru pārēm. Tā arī nesapratu, ko 2 h atstāj turpat un tik neērti gulēt? Svētdien gan jutos nekāda...

Mazajam 12 dienas:

Kā paiet dienas? Vienveidīgi. Centrā ir bērns, kaut neaizņem jau nemaz tik daudz laika. Liekas, vienalga, kas notiek ar visiem citiem, kas notiek pasaulē. Vakar tikai nedaudz "Santu" palasīju.

Vajadzētu vingrot. It kā. Bet kāpēc? Tiešām vajag, ja nav lieku tauku???

Ārā netiekam. Laiks palika draņķīgs - vēji, sniegi, sals... Mazajam jau drusku iesnas...

Kad puika guļ, smaida. Pagaidām raud tikai tad, kad grib ēst.

Nevaru pierast pie sava jaunā titula - mamma. Dēliņam ir vārds, bet es viņu visu laiku saucu par Puiku, L. - bieži par Sīko, A. - par Knibuli.

Mazajam 14 dienas:

Puikam šodien paliek 2 nedēļas. Ko īpašu darām? Ilgi nogulējām, tad vannojāmies, paēdām un tagad viņš čuč.

Gribēju aizskriet uz veikalu, bet pēkšņi putenis un pa vidam noducināja pērkons. Man vēlme pārgāja.

Mazajam 15 dienas:

Puika guļ. Šodien liels miegamice, baidos, ka "raustīs" mani naktī. Vismaz tā mums pagāja iepriekšējā nakts. Un tagad rotājos ar ziliem riņķiem zem acīm.

Mazajam 18 dienas:

Izmisums. Varbūt jāpārkārto arī man režīms? Nemāku dienā gulēt, bet naktīs man neļauj! Vakar nopirku māneklīšus. Puika nav muļķis - piens no tiem netek, paēdis nav, spļauj ārā un brēc... Jādomā, kas būtu bijis vienkāršāk - gulties un celties, lai liktu to māneklīti atkal mutē vai pabarot? :-)

Vispār ir sācis raudāt vairāk. Varbūt kaut kas nav kārtībā. Māsiņa bija ieskrējusi pie mums. Viņa domā, ka viss normāli, varbūt jau mazajam esot tāds niķis izstrādājies: kā bļauj, mamma baro. Es cenšos iztikt ar acu kontaktu vai pieskārienu vien, bet ar to samierinās reti. Vakar man no viņa brēcieniem pat galva sāka sāpēt. Šodien atkal tāds laiks, ka ārā nevar izbraukt, bet māsiņa domā, kad būs ilgāka ārā iešana, arī bērns kļūs rāmāks.

Jūtu, kā mainījusies citu attieksme. Šķita, ka jau sen esmu pieaudzis cilvēks, bet, izrādās, māšu un tēvu pasaule vēl bijusi aiz žoga :-D. Citas sarunas! Ai, bet daudz arī par ģimenes plānošanu, ka māsiņu vai brāļuku šim vajadzēs, ka lieliski, ka dēls vecākais... Nu tak - kā būs, tā būs :-)

Mazajam 21 diena:

Puikam 3 nedēļas.

Ieradās ciemiņi. Puika tika pie pirmās mīkstās mantas. Grabuļi un pīkstuļi, kas viņa vecumam atbilstošāki, nesaista, bet jaunā manta tikusi pie ievērības!

Šodien bija arī kārtīga pastaiga. Tā patālāk. Ak, šausmas, kādas ietves un ielas! Tik nelīdzenas! Jā, biju tur agrāk staigājusi, taču ārprātā esmu tikai pēc šīs pastaigas. Puikam gan netraucēja tā kratīšanās. Viņš saldi snauda!

Mazajam 22 dienas:

Sapnī redzēju vectēvu. Un viss kā parasti pēc tādiem sapņiem - laiks ir samainījies: snieg, nejauks vējš. Pat uz balkona ratus neizstūmu.

Starp vārdiem, kuru varētu likt dēlam, bija arī Renārs. Nezinu, kāpēc tomēr nē :-)  Būtu kā Kauperam! Pēdējās gaidību dienās klausījāmies "Prāta vētru" un nupat radio bija tā dziesma ar "la-la-lā" piedziedājumu. Puika man bija rokās, atspiedies pret plecu. Komisks skats: sākoties dziesmai, viņš atlieca galviņu, savilka mutīti kā svilpojot, kamēr beidzās piedziedājums, tad mute atvērās plati un beigās tik plats smaids! Nu lūk, taisnība, bērns atpazīst to, ko dzirdējis, mammas puncī esot!

Šovakar atbrauca radiņi. Jūtu, cik esmu nogurusi. Nav spēka pļāpāt. Mācos gulēt pa dienu, jo tad arī naktī nav grūti celties, barot. Šodien nepagulēju...

Mazajam gandrīz mēnesis:

Šī nedēļa man bija traka. Pirmdien mums bija kompānija un pa āru nostaigājām pusotru stundu. Mazajam nekas, bet man 38,5 grādu temperatūra un tādi kā gripas simptomi. Puikam toties sākās vēdergraižu periods. Sākumā īsti nepratu nomierināt, nu jau ar katru reizi labāk, ar dažādām metodēm. Vienīgi, vairs nevaru atļauties izskriet uz veikalu, jo bērns var pamosties jebkurā brīdī.

svētdiena, 2016. gada 8. maijs

Piezīmes, bērniņu gaidot - 1

Foto de la manita de un bebé comparada con la de sus padres adultos This shows a childs hand to an adults hand. www.madreyblogger.com:  
(attēls no Pinterest)
Nesen rokās paņēmu dienasgrāmatu, ko rakstīju īsi pirms bērna piedzimšanas - t. i. padsmit gadus atpakaļ, laikā, kad man nebija ne datora, ne tv, kad aizgāju no darba, bet gandrīz līdz pēdējam brīdim skraidīju pa dažādām haltūriņām. Nedaudz padalīšos to dienu domās, izjūtās, atziņās, jo, lai cik gadi pagājuši, kaut kas vieno visos laikos:-) Vismaz, ja palasu mūsdienu emuārus vai paklausos, par ko satraucas māmiņas tagad.
Tā nu sanāk, ka pirmais ieraksts publicējas Māmiņdienā. Bet te vēl par laiku, kad nebiju māmiņa:-)

10 dienas pirms dzemdībām:

Beidzot esmu centusies pavadīt nedēļu tikai atpūšoties un samērā lielā bezdarbībā, lai uzkrātu spēkus dzemdībām.

Šodien biju pie ārsta. Satrauca mani. 40. nedēļa, bet mazais negatavojas nākt pasaulē! Bet nav, nav nekāda 40. nedēļa! Ej ieskaidro, ka sonogrāfijas dati nav nekas precīzāks par precīzu!

Jūtamies (ceru, ka abi) normāli. Aptvert gan nespēju, ka drīz, tik drīz ieraudzīsim viens otru.

Nogurdina apkārtējo jautājumi. 100 x pajautās, kāpēc vēl neesmu slimnīcā? Kāds būs vārdiņš? Negribu neko stāstīt, kaut domāju par to daudz, no brīža, kad uzzināju, ka gaidu. Ja dēls, tad gribētos, lai vārds sākas ar R, varētu būt pat vēl kāds r pa vidu... Meitenei jau būtu grūtāk kaut ko izdomāt, lai izvairītos no "smagajiem" burtiem - r, d, g, z... Atceros arī skolotājas teikto, ka labi ir vārdi, kuriem neko nevar piekabināt priekšā.

Domāju, cik jocīgi, ka tagad domāju par to, kas mani nekad agrāk nav uztraucis. Man pēkšņi ir tik skumji, ka nav dzimtas māju, ka nav tādas ģimenes ar tradīcijām, kurp raujas ne vien bērni, bet radu pulks.

Brīnos, ka sakrājies tik daudz, ko gribas uzticēt papīram. Varbūt nav bijis laiks domāt globāli. No augusta biju aizņemta ar atsevišķu problēmu risināšanu. Vēl nesen piekritu izpalīdzēt salonā, kā arī braukāju pie saviem privātskolēniem... Bet apkārtējie jau tad domāja, vai labāk man nebūtu "atslēgties". Sieviete stāvoklī ir "norakstīta"? Tagad, jā, man pašai it kā noklikšķēja - stop! - jāatpūšas.

8 dienas pirms dzemdībām:

Jāatzīst, domāju daudz par to, kā mainīsies dzīve, kad mazais būs klāt. Es nejūtos kā mamma. Man nav tās saiknes, ko apraksta. Es nesarunājos ar savu punci. Nemāku runāties ar to, ko neredzu. Protams, es jūtu kustības un ticu, ka mazais dzird trokšņus, jūt manas emocijas, bet... tāda nu esmu. Varbūt viņš par to niķosies un neklausīs mani.

6 dienas pirms dzemdībām:

Saulaina, gandrīz pavasarīga diena, bet nemaz tik labi nejūtos... Visu laiku jādomā par to, ka ārste mani vairs negrib redzēt, bet es joprojām esmu mājās. Man pašai ir pazudusi "drīz"sajūta.

Ar diētu "neiet" - jutu, ka nav enerģijas, sākās saldumi, brīvība. Apēst varu nenormāli daudz, kaut neko nejūtu kuņģī esam. Nezinu, cik laba tā diēta bija, jo kg sāka zust. Vai tas tiešām neko neietekmē?

Vēlos, lai visi man liek mieru, bet ik dienu zvani, jautājumi. Mamma uzskata, ka tieši vajag visu laiku ar kādu būt kopā, runāties, citādi mani pārņem ne tās pozitīvākās domas. Bet man pašai liekas, ja nebūtu jautājumu no citiem par manu veselību, izjūtām, viss būtu labāk. Vēlos mieru. Vai es pati nespēju tikt ar kaut ko galā?

4 dienas pirms dzemdībām:

Aizvien esmu mājās, ar lielu punci.

Rādās jocīgi sapņi - bērns jau piedzimis reizes 3, vienīgi nekad nenofiksēju ne seju, ne dzimumu. Es stāstu to visiem, kuri man neliek mieru:-D Un tas ietekmē citu sapņus! Pat L. (mana radiniece, tolaik vidusskolniece) tagad redz šādus, pie tam - ar detalizētām dzemdībām! Viņas vecmamma gan teikusi, ka puikas tādi ir - atļaujoties nedzimt laikā!

Esot daudz jākustoties. Man tas viss bija līdz tam, kamēr neizlēmu atpūsties. Uzreiz kļuvu miegaināka, tik līdz veikalam labi ja aizstaigāju.

Kopš piektdienas, kad beidzot vēdera augšdaļā parādījās tukšums (laikam tāpēc vecmāte teica, ka pēc 40. nedēļas absolūti neizskatās, bet kādas 36-tās...), jūtos tā smagāk, kustos izteikti lēni. Un pēkšņi vēl saaukstējos. Vakar visu dienu karstas tējas, medus, upeņu/aveņu ievārījums. Laiks ārā skaists, bet tagad tikai pa dzīvokli.

Nezinu neko daudz par stimulētām dzemdībām, bet vai man ir izvēle? Rīt braukšu uz Dzemdību namu. G. esot teikusi, ka bērns gribēšot šodien pēcpusdienā nākt pasaulē. Ja viss būtu tik vienkārši! Ja bērnam abi vecāki ir egoisti, tad viņš - superegoists! Kad pirms nedēļas visi sāk runāt, ka tūlīt jau jādzimst, viņš ir ieslīdzis mierā. Tikpat kā nejūtu, ka manī kāds ir.

3 dienas pirms dzemdībām:

Šodien, kad gatavojos ceļam, piezvanīja draudzene. Naktī nosapņojusi, ka man piedzimis puika. Pabrīnījās, ka kavējās un dodos pati ceļā.Un tagad visi brīnās, ka esmu atpakaļ.

Biju uz KTG. Papildizdevumi, bet vismaz sirdsmiers, ka vēderā viss kārtībā. Uzzināju, ka poliklīnikās ne reizi vien saceļ viltus trauksmi, bet Dzemdību nama speciālisti uz visu raugās ar citu pieredzi. Sonogrāfijas nav precīzas, ir citas, ticamākas metodes. Kritiskais pastāv, ja sasniegtas 42 nedēļas. Viņi varēja mani paturēt, sastimulēt, bet, ja man nekas neesot pretī, es varot gaidīt. KTG ārsts ieteica pašai paskaitīt bērna sirdstoņus - minūtē jābūt vismaz 80 x.

Visu laiku biju tik gatava, bet šodien vairs ne! Man kā akmens novēlās, ka ne šodien. Un vēl tās iesnas...

Es jau sāku šaubīties, vai piepildīsies mans gada horoskops, ka došu dzīvību mazam, savas zīmes pārstāvim. Bērnam ir izvēle - vai nu piedzimt manā vai tēva zīmē.

Iztēlojos, ka pēc dzemdībām ar mazo dzīvosim laukos.

2 dienas pirms dzemdībām:

Šodien izlasīju par abortiem, par Saeimas spriedelējumiem to sakarā:
"Kāpēc norādīt, ko nedrīkst darīt sievietes? Varbūt labāk norādīt un likumā noteikt, kas ir aizliegts vīrietim? Varbūt ar likumu aizliegt vīrietim pabeigt dzimumaktu vai pienākumu visu mūžu uzturēt sievieti un bērnu par to, ka viņš nav laikā painteresējies, kādā posmā atrodas sievietes olšūna?"