Dzejoļi 1. septembrim

***
Vēl augusta pēdējā diena.

Vēl zvaigznes un āboli krīt.
Sirds vasarai ardievas pamāj-
Uz skolu man jāiet rīt.

Vēl jāieliek ceļasomā
Kāds sapnis, ko piepildīt,
Un kāda iesākta doma
Par to, kas būšu es rīt.

Lai sakrātā saules gaisma
Man palīdz ik dienu, ik brīdi
No iesāktā nenovērsties
Un vienmēr teikt možu "labrīt!".

Un lai šai dienā pēc gadiem,
Kad zvaigznes un āboli krīt,
Es atzīšos kaut vai sev vienam,
Ka gribas uz skolu iet rīt.

(M. Svīķe)
***
Pagājusi vasariņa,
Acīs man mirdz asariņa.
Neko darīt, gadu daudz,
Visi mani skolā sauc!
Septembris ar asterēm
Nāk ar savām iecerēm:
Jauni draugi, jaunas ziņas,
Soma pilna grāmatiņu,
Zīmuļu un burtnīciņu...
Galvā krāšu gudrībiņas!
(S. Bērziņa. Septembrī)

***

Klāt septembris.

Ar sasārtušiem vaigiem,
uz skolu dodas pirmklasnieks.
Ar soli svinīgu
un rokās ziediem,
ko savai skolotājai sniegs.
Tam ceļā gadās
kastaņi un zīles,
tam sauleszaķis garām skrien,
Līdz galvā pazib
vilinoša doma-
uz skolu iešu citudien.
Man jāsalasa
kastaņi un zīles,
man sauleszaķis jānotver.
Skan mammas balss
it kā no debess dzīles-
tev skolas durvis jāatver.
Tur bērnu daudz
un skolotāja smaida-
ir šogad jāsāk mācīties.
Cik labi gan,
ka mamma nepalaida
ar sauleszaķi draiskoties!

(V.Kokle-Līviņa)
***

Skolas durvis šodien vaļā,

Skolas gaitas sākam mēs.
Pirmoreiz uz skolu dodos
Pirmās klases solā sēst.

Nav vairs laika skraidīt sētā,
Rotaļlietas vienas skumst.
Tagad visiem gribas redzēt,
Ābece ko rādīs mums.

Jaunas grāmatas man somā,
Tās es veru zinātkārs.
Katru dienu iešu skolā,
Paliec sveiks, tu bērnudārzs!

***

No kļavas pirmā lapa ris,

Nāk skolas sētā septembris...

Vēl vajag labi izpētīt,
Kā zilgmē jauni putni trauc,
Kas laikam projām lidos rīt.
Cik sēri putnu balsis skan!
Tos taču nāktos pavadīt!...
Ai,zināt,man
Nu it nemaz
Uz skolu iet vēl negribas.

Bet zvans
Uz stundu sauc-dzim,dzim!
Ko padarīsi septembrim?

(A. Vējāns)

***

Es pamostos no rīta agri,

Logā iespīd saules stari.
Vai jau klāt ir septembris?
Biju mazliet piemirsis.

Māmiņa man ziedus dos,
Skolotājai sniegšu tos.
Viņa mīļi pasmaidīs
Un man galvu noglaudīs.  

***

Ābece un burtnīcas

Pirmās klases solā!

Nu es neesmu vairs mazs,

Es jau eju skolā!

Acis raugās grāmatā,

Rokas glāsta vāku:

Tagad tu man būsi tā

Kas dos prasmi, māku!

Vienmēr tevi ņemšu līdz

Tā kā mīļu draugu.

Tev man tagad jāpalīdz,

Lai vēl lielāks augu!

(J. Osmanis)

***

Pirmais septembris.

Izšķīlušies no olām
Iet cāļi uz skolu -
Ar gladiolām!

(I. Ziedonis)
***

Vasara, kad iet uz galu,

Soma, čības, grāmatas

Tad ir vajadzīgas man.
Tikai prātā nav man tās!

Ārā saulīte vēl smaida,
Skola nu jau visus gaida.
Soma, čības, grāmatas
Vai kā negribas vēl tās!

Pirmā skolas diena jauka -
Puķes, bučas- smaidi vien!
Bet, kad ieraugu es grāmatas,
Prātā smiekli nav vairs man.
(M. Rozītis. Prātā smiekli nav vairs man)

***

Lai tev laime,

Lai tev prieks,
Un lai stundās
Nenāk miegs!

***

Lai Tev katra skolas diena

Vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!

***

Skolā iet mums ļoti patīk,

Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.

Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
***

Dar` man, tēvis, pastaliņas,

Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.

(Auseklis)

***

Maigais Vasarsrudens vējš,

Saule logā rotaļājas.
Mazais skolnieks sirdī spējš,
Drīz jau pametīs šīs mājas.

Sārto ziedu puķu bariņš
Mazo bērna roku tver,
Milzu pūlī viņš tik maziņš,
Savu soli skolai ver.

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,
Tādi mazi visi mēs.
Katram savu lietu bariņš.
Katram savai lietai solis.

***

Kāpj no plaukta grāmata,

Apstājas un domā.
Labāk abi domāsim –
Lūdzu, manā somā!

Burza svārkus burtnīca,
Kautrējas un stomās,
Pildspalvai pie rociņas
Ātri pazūd somā.

Dzēšgumija zīmuļiem
Skolotājas lomā:
Nostāda pa divi tos,
Ieved taisni somā.

Ābolīti sarkano
Ieripinu somā.
Ja man blakus sēdēs Toms,
Pusi došu Tomam.

Vai tu dzīvo Jelgavā,
Pekinā vai Romā,
Pirmā skolas diena nāk,
Nāk un sēžas solā!

(I. Zandere)

***

Vai jūs zināt, kādas puķes

Rudenī visskaistākās?
Ja jūs zināt, ļoti lūdzu,
Vārdā nosauciet man tās!

Bet es zinu! Tētis teica:
Skaistākās tās puķes šķiet,
Kuras pirmā skolas dienā
Skolas bērniem rokās zied!

(J. Osmanis)

***

Duksi zem kļavām

Tīk patrenkāt,
Tikai vairs laika nav:
Septembris klāt.

Labi pa pļavām
Vēl pastaigāt,
Tikai vairs laika nav:
Septembris klāt.

Pie grāmatām savām
Man jāķeras, māt:
Skolas laiks sākas jau,
Septembris klāt.

(A. Vējāns)

***

Rudens skaists pār zemi nācis,

Pirmā zeltā lapas zied,-
grāmatas jau kopā vācis,
Varu nu uz skolu iet.

Gaiša, silta skolas telpa -
Gluži tā kā mātes glāsts,
ievelku es dziļi elpu,-
Jāsāk man jauns dzīves stāsts.... 

(J. Grots)

***

Ak, rudeni, rudeni, nesteidzies vēl!

Vēl dāliju liesmas caur miglājiem kvēl.
Asteru kurvīšos kamenes lien,
Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.
Ak rudeni, rudeni, pasmaidi vēl!
Mums tomēr vasaras saulstaru žēl.
Rau, lapas griež valsi bez mūzikas
Un ezis uz adatām ābolus nes.
Ak rudeni, rudeni, ieklausies gan, -
Skumja atbalss man dvēselē skan...
Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,
Vasara projām ar dzērvēm slīd.
( I. Vīksniņa - Driķe)
***
Iesēj labestību dārzā,
Lai tā vairojas un aug.
Silta tā kā saules diena
Apmīļota neaizaug.

Izcep mīlestību maizē,
Ēdot labestība augs.
Dāsni dalot maizes klaipu,
Viņa vairosies kā raugs.

Iedod labestību bērnam līdzi,
Kad uz skolu iet,
Lai caur viņa mīlestību
Labestība tālāk iet.

Gan caur sēto, gan caur cepto
Labestība augot briest.
Tas, ko bērnam līdzi dosi,
Vairojoties ļaudīs ies.
***
Tik dzelteni zeltainas lapas dej’
Un mirguļo brāzmainā vējā.
Vējš draiskulis, lapas virpinot, smej
Un iemet tās tieši sejā.
Skat’, dardedzes krāsās dālijas zied,
Kvēl gladiolu diženās vāles.
Aiz apvāršņa saule smīkņājot riet,
Un gājputni aizlido tālēs.
Kā sarkani lukturi sērmūkši spīd, -
Līkst zari no ķekaru svara.
Un resnulim ozolam zīles krīt.
Ak, Dievs! Kāda rudenim vara!
(I. Vīksniņa - Driķe)
***
Rau! Dāliju liesmas jau izplēnē, zied,
Brauc rudens ar pīlādžu ratiem.
Tev atmiņu birztalā sauli vēl gūt,
Kad kļavlapa pieskaras matiem.

Lai dvēseles ielokā pīpenes zied,
Sirds veldzējas draudzības rasā!
Nu, pamāj tām dzērvēm, kas projām jau iet,
To atvadās rītdienu lasi!
(I. Vīksniņa - Driķe)
***
Mēs tiekamies laikā,
Kad rudens ar krāsainām
Dālijām vasaru skauj,
Kad vējmāte staigā un,
Birdinot asaras,
Pēdējās rožlapas rauj.

Mēs tiekamies laikā,
Kad ezis uz adatām
Sarkanu ābolu nes,
Kad dzērves jau klaigā,
Tā aiznesot līdzi sev
Dziesmu no dzimtenes.
(I. Vīksniņa - Driķe)
***

Mācies lasīt, mazo puisīt,
Kalna būdā aizmirstā,
Mazās egles ar jau lasa
Lielā zvaigžņu grāmatā.

Vakarā tās stāv ap kalnu
Kad Tev acis veras ciet.
Lēni loka zaļās galvas
Un ar zvaigžņu kori dzied.

Lēni vēji ies pār kalnu,
Vedīs Tevi pasaulē
Lasīsi Tu debess zvaigznēs,
Liels ja būsi dvēselē...
***
tītars tup uz mēslu čupas
krupis acis bola
man ar viņiem nav ko runāt
man ir jāiet skolā

zvirbuļi pa peļķēm peras
vista perē olas
man daudz svarīgākas lietas
man ir jāiet skolā

kurmis lien pa tumšām ejām
kaķis snauž zem sola
man ar viņiem nav pa ceļam
man ir jāiet skolā

pingvīni man māj un sola
vest uz ziemeļpolu
bet man viņiem laika nava
mani ir jāiet skolā

ābece man gana bieza
virsū zīmēts gailis
skolā neiet tikai tie
kam no gaiļa BAILIS
(P. Brūveris. Es eju uz skolu)