sestdiena, 2015. gada 22. augusts

Vāveres: radošie darbi, darba lapas, dzejoļi

Radošie darbi:
Squirrel Collage 
Handprint squirrels 
squirrel place cards-perfect for my Thanksgiving table 
 
Papercuts make great design templates for stencils, masks for solarfast film and even silk painting diagrams! 
 
 
 
 
Поделка изделие Вырезание Белка Бумага 
Wild Pattern Wall Art (Squirrel) 
Squirrel has a nut 
Pillow - http://zzkko.com/n177813-ew-cute-squirrel-U-shaped-neck-pillow-car-pillow-nap-pillow-business-travel-office-Neck-Pillow.html $3.33 
 
 
How cute?! This little guy is made entirely from pipe cleaners! There are even more animal pipe cleaner crafts here. 
Pearl Squirrel by squirrelsandpearls on Etsy, $18.00 
 
Осенние поделки 
Acorn Top Squirrel Artwork 
Easy make paper craft cut out squirrel! 
Squirrel by Dean Maddocks  
squirrel silhouette - Google Search 
Squirrel 
 
http://bobscrafts.com/bobstuff/squirrel.gif 
Krāsojamās lapas:
 
 
Squirrel Coloring Page 
Squirrel 
Darba lapas:
 
Dzejoļi:
***
Es vēlēšu tev, ko vāverei vēl:
Lai neuzkrīt čiekurs uz galvas!
Lai visam mūžam nepietrūkst
Garšīgās riekstu halvas!
(O. Skuja)
***
Katru ziemu pie manas egles sildīties nāc!
Tur kupenās baltās vējš sniegpārslu kokteili jauc!
Vāveres draisko un naski čiekurus grauž,
Sveces sev tuvāk mirdzošu puteni sauc! 
***
Māca mākonis savaldīties,
Dusmoties- negaiss un krusa.
Ko māca man rasa no rīta?
Sakrāt mirdzumu tumsā klusi.

Sniegs un sals. Tie ir gleznotāji,
Dubļiem baltākas drānas iedod.
Piedzimst cālis uz kājelēm vājām,
Paaugas, māca man dziedāt.

Sūdzēties iemāca vārna.
Spītību- vāvere kokā:
Lidot, kaut arī nav spārnu,
Lidot un nedoties rokā!
(M. Misiņa. Ko katrs māca)
***
Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
(Dz. Rinkule - Zemzare. Ziemas miegs)
***
Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.

Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.

Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!
***
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vienu mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.

Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
(P. Sils. Eglīte)
***
Dziļajā mežā
Liela es augu:
Daudz tur bij koku,
Daudz bij man draugu…

Agri no rīta,
Sveicinot mani,
Skanēja līksmi
Dzeguzes zvani.

Zaķēns pie manis
Slēpās no vēja,
Vāvere žigli
Galotnē skrēja.

Putniņi čakli
Ligzdu sev vija-
Visiem pie manis
Priecīgi bija.

Tagad man zaros
Svecīšu liesmas.
Līksmi dzied bērni
Jaungada dziesmas.
(Dz. Rinkule - Zemzare. Eglītes dziesma)
***
Paņem riekstu,
Aizmet riekstu,
Ja nav riekstā kodoliņa.

Paņem riekstu,
Sagrauž riekstu,
Ja ir iekšā kodoliņš.

Otausītis,
Slotausītis
Reizēm dara arī tā -

Skrips, un kļavā,
Skrips, un lejā,

Aizmieg manā kabatā.
V. Ļūdēns. Vāverēns Maksis)
***
Zuda naktis, ausa rīti,
Ziemas diena mežu klāja.
Mazu, rudu vāverīti
Seši vīri medīt gāja.

Kuplastīti suņi dzina
Pa taciņu taciņām.
Silā sniegi pēdas tina
Ar sudraba pārsliņām.

Medinieki bises slēja,
Lodes greizi aizsvilpoja,
Vāverīte aiztecēja,
Aste vien noplīvoja.
(J. Osmanis. Veiklā vāverīte)
***
Biz-biz-bizu, biz-biz-bizu,
Nadziņi pa priedes mizu.
Vāverēni griežas dejā -
Astes augšā, astes lejā.

Skrap-skrap-skrapu, skrap-skrap-skrapu,
Vāverēns ķer vāverpapu.
Vāverēnam patīk ļoti
Zari, tēta iešūpoti.

Kamēr bērni palaiž ļekas,
Vāvermamma žāvē bekas.
Kad būs sausas, atnāks tētis,
Piekraus bekām pilnas klētis.

Biz-biz-bizu, biz-biz-bizu,
Nadziņi pa priedes mizu.
Nu jau gana, nu jau gana -
Vēl būs sīļi jāpagana.
(P. Jurciņš. Vāverēni)
***
Kamēr bērni guļ saldi jo saldi
un visādus krāsainus sapņus redz, -
no viņu zīmējumiem laukā
gan zaķi, gan lāči, gan vāveres lec.

Zaķis - uz burkānu.
Lācis - uz medu.
Vāvere - uz riekstu.
Jā, paties'!

Sakiet man, sakiet - kas gan notiks,
kad mūsu puisīši modīsies?

Jānīša lūpa jau vaļā veras.
Jurīša acs jau skaidri redz.
Lūk, visi zvēri zīmējumos iekšā
cits pēc cita priecīgi lec!

Zaķis - ar burkānu.
Lācis - ar medu.
Vāvere - ar riekstu.
Jā, nudien!

Bet
no kurienes te gadījies ķengurs viens?!
(L. Briedis. Diendusā)
***
Mežā pļava. Pļavā migla.
Mīt tur vāverīte žigla.
Tā no kodoliņiem pērniem
Riekstu klimpas vāra bērniem.

Vāverīšu pavards kuras.
Svarīgs dūms - pie zemes turas.
Kūp un pietin pļavu pilnu.
Alksnis apmaisa ar milnu.

Ozols pļavā. Dobums vidū.
Vāverīšu cērps tur vidū.
Vāverbērnu acis platās
Lejup vien uz katlu skatās.

Ak, kā riekstu klimpas garšo!
Tās pēc saules drusku smaržo.
Kuro jau pēc kārtas baudu...
Acis pilliņas ar snaudu.

Klimpu katli atdzisuši,
Ēdājiņi iemiguši,
Meža pavards kūpēt stājies.
Tup tur ūpis. Silda kājas.
(E. Mārtuža. Meža pļava)
***
Vāverīte, agrulīte, -
Tā pie brokastīm jau sēd,
Smaržojošu ciekurzīti,
Ķepās saņēmusi, ēd.
(E. Zālīte)
***
Pelēns
stiepj
sēni.
Lēni, uzcītīgi
pelēns stiepj sēni.
Satiek ceļā
Dzeni Teni.
Drusku prātīgs,
drusku plātīgs
Dzenis Tenis jautā:
"Pelēn, kur tu liksi sēni?"
"Kur es likšu sēni?"
pelēns pārjautā. "Es to sēni..."
Vāverēni,
jautrie zēni,
piebalso:
"Kur tu liksi
sēni to?
Sēni to,
sēni to,
kur tu liksi
sēni to?..."
"Es to sēni..." -
sen, sensenis
pelēns zināja
jau to.
Pelēns zināja, bet nu
nezin vairs neko.
Nezin pelēns, nezin to,
ko viņš iesāks
ar to sēni.
Jautrie zēni
vāverēni,
sēni graužot, saka tā:
"Ja reiz dari,
ko nu dari,
tad tu gari
nedomā."

(M. Čaklais. Pelēns stiepj sēni)

Dzejoļi par sēnēm

***
Ja ar draugiem mežā koši
šodien sēņojas,
vari tu man ticēt droši –
rūķi blēņojas.

Viņiem ir šis darbiņš, tici,
spēle gatavā:
iesprauž kātu, uzliek mici –
sēne gatava.

Uzliek brūnu, iznāk beka,
un ir vienmēr tā –
strādā, kamēr visa teka
sēņu piebērta.

Dažai sārtai uzmet traipus,
un tev pašam lemt –
vai var blēņu darbus raibos
savā grozā ņemt.
(O. Vācietis. Blēņas)
***
Viena peka, divas pekas -
Iet, ka zeme dim.
Un ikviens, kam grozs, tas ir ar
Sēņošanu slims.

Viena beka, divas bekas -
Beku vesels simts...
Bet, cik īsti to būs grozā,
To vēl redzēsim.

Mušu mire, bada mire
Un pats mušumirs,
Šodien pāri tiem kā krusa
Slikti vārdi birs.

Mušu mire, bada mire
Un pats mušumirs,
Nemirst mūsu maršs no tevis, 
Tikai mušas mirst.

Viena peka, divas pekas, 
Trešā iekož ods.
Tas nekāds nav ievainojums.
Tas nekāds nav sods.

Viena beka, divas bekas...
Roka mētras šķir -
Simta jau nu nav, bet tomēr
Viena otra ir.

(O. Vācietis. Beku maršs)
***
Iesim, skriesim,
Skriesim, iesim
Mežā sēnes lasīt.
Vai tu māki, mākuli,
Arī sēnes pazīt?
Baravikas, bajāres,
Brūnām samta cepurēm,
Sūnām sasegušās, tās
Skatās tevī slēpu.
Gailenītes, kalpones,
Lindraciņos oranžos,
Tās bez kādas viltības
Katram dodas rokās.

Vējagrābsles bērzlapes
Dižojas pārlieku;
Salasīsi ātri vien
Pilnu savu sieku.
Mušmires, šīs panteras,
Tās tu nenes mājās,
Citādi kā muša pats
Atstiepsi vēl kājas.
Celies, celies, neguli,
Iesim sēnes lasīt,
Miegu bekot pasūti,
Uztrin asu nazi!
(Ā. Elksne. Sēnes)
***
Mežā lieli, gari koki.
tajos apmaldīties nav vis joki.
Tas ir dziļš un tumšs kā aka,
Sausām skujām piebirst katra taka

Sārtas ogas visur spīd,
Aliņās tur peles īd.
Un zem tumšām eglēm zaķīt`s guļ,
Augstā priedē dzenis kaļ.

Zaļās sūnās sēnes snauž,
Lazdās vāverītes riekstus grauž.
Tā kā dziesmu karos
Pulcējas tur putni koku zaros.

Un, kad mežā paliek klusu,
Visi zvēri steidz uz dusu.
Tikai pūce lielā kokā sēro,
Tumsā medījumu vēro. 
***
Pelēns
stiepj
sēni.
Lēni, uzcītīgi
pelēns stiepj sēni.
Satiek ceļā
Dzeni Teni.
Drusku prātīgs,
drusku plātīgs
Dzenis Tenis jautā:
"Pelēn, kur tu liksi sēni?"
"Kur es likšu sēni?"
pelēns pārjautā. "Es to sēni..."
Vāverēni,
jautrie zēni,
piebalso:
"Kur tu liksi
sēni to?
Sēni to,
sēni to,
kur tu liksi
sēni to?..."
"Es to sēni..." -
sen, sensenis
pelēns zināja
jau to.
Pelēns zināja, bet nu
nezin vairs neko.
Nezin pelēns, nezin to,
ko viņš iesāks
ar to sēni.
Jautrie zēni
vāverēni,
sēni graužot, saka tā:
"Ja reiz dari,
ko nu dari,
tad tu gari
nedomā."
(M. Čaklais. Pelēns stiepj sēni)
***
Trīsreiz nolijis lietus,

noskalojis

mūžīgās ilgas pēc jūŗas.
Rokas un kājas vēl vasaras tvīkst!
Bet ar rudens sauli uz pieres
es ieeju mežā.
Pirmā sēņošana
ir kā atgriešanās mājās.
Sakņu muguras
atceras
tavus pērnos klupienus.
Krūmu rokas
pastiepjas
garākas pretī,
lai tu neieskrej
kazeņu lamatās.
Ej, parunājies ar jaunajām priedēm!
Paceltiem svārkiem tās
nostājušās
kā lēcienam vai kā skrējienam.
Ej, saki, lai nebēg,
ka viņas ir skaistas
un labi iederas pļaviņas zaļumā.
Viņas tev pasniegs
divas saujas pilnas
lipīgu sviesta beciņu.
Lielās priedes ēnainā nogāzē
sarga nāves eņģeli – mušmiri baltu.
Paskaties, sveicini
ēnu valsts valdnieci,
atgriezies saulē.
Ozolam pie kājām
sūnu paklājs klāts.
Nāc un sēsties,
esi aicināts!
Sācies
gadskārtējais gailenīšu balets!
Un tad priecīgs
pāri pielijušai pļavai,
gaŗām veciem celmiem,
sēra sēnēm sarkanām
ej uz nogāzi, kur saulē silst
beku sils.
Te no bērnības un ganu dienām
vēlreiz atnākušas viņas visas:
noras bekas, zaķu bekas, apšu bekas,
govju bekas, aitu bekas,
vidū pati laime brūnu cepurīti –
baravika.
Piekusušas kājas, priecīgs prāts.
Diena iegriezusies
vakarpusē.
Grozā saule spēlējas ar krāsām.
Tur
starp rožainām
un iedzeltenām māsām
viena koši sarkana –
rūgtā bērzlape.
Kad trīsreiz nolijis lietus,
ir jādodas sēņot.
(R. Gāle. Kad trīsreiz ir nolijis lietus, jādodas sēņot)

*** 
Čibu čabu čab,
Čibu čabu čab,
Lapas čab, lapas čab.
Piku paku pak,
Piku paku pak,
Lietiņš līst, lietiņš līst.
Klusi, klusi, klusi
Sēnes dīgst.
Klusi, klusi, klusi
Sēnes dīgst.
(B. Brice. Rudenī)
***
Rūķītis pa mežu iet,
Galvā sārtu mici liek,
Iet un skaita beciņas -
Tās, kas aug pie taciņas.
(B. Brice. Rūķis)
***
Tipu tapu tik pa taku,
Ežu papus nāk ar beku;
Beka liela, ezīt's mazs,
Ezim eža kažoks ass.
(B. Brice. Ezis un beka)
***
Līst, līst lietiņš jauks, baravikas tagad augs.
Jaunas meitas sanāciet, baravikas salauziet!

Līst, līst lietiņš jauks, gailenītes tagad augs.
Jaunas meitas, sanāciet, gailenītes salasiet!

Līst, līst lietiņš jauks, bērzlapītes tagad augs.
Jaunas meitas, sanāciet, bērzlapītes salasiet!

Līst, līst lietiņš jauks, mušmirītes tagad augs.
Jaunas meitas, nenāciet, mušmirītes nelasiet!
(M. Lepika. Baravikās)
***
Baravikas zēniņš
vēl jau tikai sēniņš -
sīks sēnes piciņš
tāds baraviciņš.
Bet baravikas zēniņš,
kā stāsta, būšot ķēniņš;
kad paaugsies un barā tiks -
būs bara Viks.
Bez podiņa jau neiztiks,
bet gailenei šis klukstēt liks,
un, gliemezis ja nepatiks,
tas varēs lietū trīcēt pliks,
līdz beidzot kādu dienu -
kniks! -
pats grozā ietupināts tiks -
tas lepnais ķēniņš
BARAVIKS.
(L. Vāczemnieks. Kas no tāda izaugs?)
***
Mēs ejam sēnēs,
netālu no Bēnes,
Piukšu mežā, lasīsim tās.
Bet lietusvīrs staigā pa debesmalu
tumšpelēkos svārkos un pastalās.

Kā gadās, kā ne,
lielais spainis tam apgāžas:
piukš, pliukš,
piukš, pliukš! -
Piukšu mežā pliukš.

Tagad jāslēpjas tikai -
un redziet, cik jauki tas:
zem lielas, tumšzaļas egles
vecmāmiņa - baravika -
un es - rudmiesītis mazs.
(M. Losberga. Sēnes)
***
Čalodami,
Tērzēdami
Bērni iet uz birztaliņu.
Roze ceļā māca viņus:
Ievērojiet, lieli, mazi,
Sēne jānogriež ar nazi,
Nedrīkst to ar sakni raut,
Sēnes mitējas tad augt.
Vēl aiz auss jums jāaizliek:
Nedrīkst sūnas izrakņāt
Pārmērīgā sēņu alkā,
Jaukais mežs tā bojāts tiek...
(E. Zālīte)
***
- Ko dara sēņuks janvārī?

- Nu, kaut ko citu dara,
ne to, ko augustā.

- Ko dara sēņuks martā?

- Nu kaut ko citu dara, ne to, ko janvārī.

- Ko dara sēņuks augustā?

- Nu, to mēs visi zinām.
(V. Ļūdēns. Sēņuks)
***
Mežā gailenes šodien paslēpes spēlē:
nevienas, nevienas!
Meklēju, meklēju, meklēju
pāri cinīšiem skriedams...

Nevienas! Nevienas! Nevienas...
Opim - pilns grozs!
- Tas tāpēc, - teic opaps, - ka jāsēņo,
draudziņ,
lēni staigājot, 
nevis jožot!
(M. Laukmane. Tas tāpēc...)

Par sēnēm ieskaties arī te:)
         

svētdiena, 2015. gada 2. augusts

Dzejoļi par labo un kreiso pusi

***
Zaķēns mežā jautri smej,
Lec uz ciņa un tad dej.
Hopā hop, hopā hop,
Lec uz ciņa un tad dej.

Sasit plaukstas: viens, div', trīs,
Kāju piesit: viens, div', trīs,
viens, div', trīs, viens, div', trīs,
Kāju piesit: viens, div', trīs.

Lūk pa labi pagriežas,
Un pa kreisi paklanās.
Tā, lūk, tā, tā, lūk, tā,
Un pa kreisi paklanās.

Patīk mums kā zaķēniem
Dejā griezties lēcieniem.
La, la, la, la, la, la,
Dejā griezties lēcieniem.

Skaitām visi: viens, div', trīs,
Lecam visi - zeme trīs.
Viens, div', trīs, viens, div', trīs,
Lecam visi - zeme trīs.
(Angļu bērnu dziesma, atdzejojusi M. Zelmene. Zaķēns)
***
Labā roka, kreisā roka -
Tās ir divas.
Labā roka, kreisā roka
Čakli visu paveic.
Labā roka, kreisā roka
Viena otrai pretī dodas,
Labā roka, kreisā roka
Palīdz visu veikt!
Labā kāja, kreisā kāja -
Tās ir divas.
Labā kāja, kreisā kāja
Līksmi zemi min.
Labā kāja, kreisā kāja
Uz priekšu mani nes.
Labā kāja, kreisā kāja
Stingrā solī, raiti, droši
Labus darbus veikt!
(Manas rokas un kājas. A. Lejiņa)
***
Labā roka, kreisā roka,
Abas dara tā.
Labā kāja, kreisā kāja,
Abas dara tā.
Labā acs, kreisā acs,
Abas skatās tur.
Labā auss, kreisā auss,
Abas klausās. Kuš!
***
Vējš māca kļavai
Plaukstiņu polku-
Vienu liek pagriezt
Pret otru plaukstu,
Sasist kopā,
Kā skolotājs stāsta...
Vienkārši tas,
Tik jāiemācās.

Viens un div', un labā,
Viens un div', un kreisā,
Viens un div', un labā, kreisā,
Viens un div', un abas.

Kura ir labā,
Kura ir kreisā?
Kļavai daudz lapu
Uztraucas gaisā.
Viņai cenšoties
Visas tās sajūk,
Gribēja dejot,
Bet plaukstas
Notrūkst.

Viens un div',un labā,
Viens un div', un kreisā,
Viens un div', un labā, kreisā,
Viens un div', un abas.

Noguris vējš
Kļavu mācīdams dejot,
Nebūšot skolotājs,
Došoties klejot.
Aizlaižas,ierauga
Sniegbaltus gulbjus.
Mācīs nu tos,
Nevis nedzīvus stumbrus.

Viens un div', un labā.
Viens un div', un kreisā,
Viens un div', un labā, kreisā,
Viens un div', un abas.
(A. Celma. Plaukstiņpolka)
***
Viens pa ceļu gāja,
priekšā bija māja,
iekšā kādu rāja,
jo viņš nezināja,
kur ir kreisā kāja,
kur ir labā kāja.
(O. Vācietis. Viens pa ceļu gāja)
***
Zirneklīši balli rīkoja, 
Zirneklīši ballē dejoja,
Kājiņas pa labi,
Kājiņas pa kreisi,
Vēderiņus opā - opā šūpoja.

Taurenīši balli rīkoja, 
Taurenīši ballē dejoja, 
Spārniņi pa labi, 
Spārniņi pa kreisi,
Vēderiņus opā - opā šūpoja.

Gliemezīši balli rīkoja, 
Gliemezīši ballē dejoja, 
Radziņi pa labi, 
Radziņi pa kreisi, 
Vēderiņus opā - opā šūpoja.
("Knīpas un knauķi". Jautrā ballīte)
***
Uzmini nu, uzmini nu -
Manu mazo, mīkliņu!
Te balts,te melns, te balts, te melns,
Ne tā zebra, ne tas velns.
Kad esi klāt tai - apstājies,
Pa kreisi pirmais paskaties -
Tad pa labi paraugies -
Un pa kreisi vēlreizīt,
Lai var droši pāri iet!
(E. Eglīte)
***
Visi darbi padarīti, galā dienas gaita,
Zēns pie loga nostājies, tālas zvaigznes skaita:
Pieci pirksti kreisajai - visi priekšā ņemti,
Nu ta brīnums! Nepietiek -
Otri pieci labajai - atkal kas par joku -
Vēl par maz! Bet cilvēkam
Nav tak vairāk roku!
Te kaut kas nav kārtībā,
Neziņā es sirgstu:
Vai to zvaigžņu pārāk daudz,
Vai par maz man pirkstu!
***
Labā kāja ielien alā, izlien laukā otrā galā,
Kreisā kāja ielien alā, izlien laukā otrā galā,
Tagad galva ielien alā, izlien laukā otrā galā,
Kājas uzsauc galvai "Čau! Tu tik ātri galā jau?
***
Gribi kājas apaut labi, 
Apskaties pa priekšu, 
Lai tev zābaciņi abi
Raudzītos uz iekšu.

Brīnās zēna acis platās, 
Slīd pār zābaciņiem:
Ka tad zābaki lai skatās, 
Nav jau acu viņiem.

Nav tiem acu - katrā ziņā -
Toties tev tās ir, 
Tev no kreisā zabaciņa
Labais jāatšķir!
(J. Osmanis. Kur skatās zābaciņi?)
***
Divas asariņas reiz dzīvoja:
Viena uz labā un otra uz kreisā vaiga.
Viena bez otras dzīvot nevarēja,
Jo iemīlējušās tās bija.
Tik laimīga dzīve tām ir,
Ja tās piedzimst laimīga cilvēka acīs.
Tu esi laimīgs, ja tevi kāds mīl,
Un viņš ir laimīgs, ja viņu kāds mīl.
***  
Priecājies, tavi trauki ir neizsmeļami,
Tava maize ir neapēdama,
Tava bēda ir neizraudama,
Priecājies!

Priecājies, tev saule uz labā pleca,
Tumsa uz kreisā,
Zvaigznes šūpojas skropstās,
Priecājies!

Priecājies par melnu spīti,
Priecājies par baltu velti,
Tavu pili var nojaukt vienīgi Dievs.

Priecājies!
(A. Rancāne. Priecājies!)