ceturtdiena, 2018. gada 12. jūlijs

"Tiešajā tēmējumā"

Pagājušā gada stafetē izlasīju pirmo grāmatu par Aleksu Raideru "Pērkondārds". Tā man ļoti patika. Šogad izlasīju "Tiešā tēmējumā", kas ir otrā grāmata par šo pusaudzi.
Grāmatas sākumā teikts, ka autora mērķis bija rakstīt ticamu stāstu, tāpēc viņš daudz pētījis dažādas nianses un iesaistījis savu dēlu dažādās nodarbēs.
"Tiešajā tēmējumā" Alekss veic kārtējo uzdevumu, kurš ir grūtāks nekā pirmais. Viņš turpina kavēt skolu un ar nepatiku melo draugiem un skolotājiem, ka slimojis, gulējis, lasījis un slaistījies pa māju. Gan Alekss pats, gan Džonsas kundze ievēro, kā viņš izmainās pēc katra uzdevuma. Alekss bija tik tuvu nāvei, ka vairs negrib spiegot nekad mūžā, tomēr Blants domā, ka Alekss atgriezīsies.
Nebiju gadiījis tādas beigas. Autors atstāj neziņā, ar kuru Aleksu tiksimies nākamajā grāmatā.
Iesaku šo grāmatu izlasīt pusaudžiem, kam patīk spriedze.

trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs

"Laižamies!"

Stafeti gribēju sākt ar grāmatu, kura man varētu patikt. Esmu izlasījis astoņas "Grega dienasgrāmatas". Tās man patika, tāpēc izvēlējos "Laižamies!" Arī šī daļa mani nepievīla, jo bija tikpat interesanti uzrakstīta.
Šoreiz Gregs ar ģimeni dodas uz kūrortu, lai nebūtu jāsvin Ziemassvētki. Tas notiek pēkšņi. Es negribētu būt Grega vietā, jo man patīk Ziemassvētki, es tos nevēlētos sagaidīt tur, kur vasara. Es domāju, ka Grega vecāki gribēja atpūsties no bērniem, jo viņi zināja, kūrortā Gregam un Rodrikam piedāvās nodarbības, Maniju varēs atstāt mazuļu istabā, bet tā nebūtu "Grega dienasgrāmata", ja tā notiktu. Heflijiem visur gāja greizi. Viņi aizmirsa Ziemassvētkus. Mamma plānoja, kur uzņemt fotogrāfiju, ko sūtīt mājās palicējiem. Grega un ģimenes piedzīvojumus neatstāstīšu, lai citi paši gribētu izlasīt šo grāmatu, bet notikumi bija tādi, ka Gregs atpakaļlidojumā vairs nejuta gaisa bedres un Hefliji nekad netiks ielaisti tajā kūrortā.
Domāju, ka "Laižamies!" patiktu arī pieaugušajiem. Es to ieteicu mammai un viņa izlasīja. Noteikti patiktu arī manam opim, jo viņš agrāk lasīja daudz grāmatas par piedzīvojumiem.

ceturtdiena, 2018. gada 12. aprīlis

Gribēt un negribēt brāli

"Brigita saprot, ka viņa vairs negrib nekādus brāļus. Tie rada pārāk lielu troksni."

Kopumā Pijas Lindenbaumas grāmata "Brigita un brāļi aļņi" ir jauka, taču šis un tas man liek vilkt paralēles ar bērna iegribām. Māsu vai brāli vecāki gan tik veikli nesagādā, kā mantas vai mājdzīvniekus... Autore stāstu velta brāļiem, taču no rakstītā var saprast, ka miers un klusums varētu būt daudz, daudz labāks par tiem.
Šo grāmatu izdevusi "Zvaigzne ABC" 2015. gadā. Autores teksts un zīmējumi. No zviedru valodas tulkojusi Daina Grūbe. Grāmatai 32 lpp., cietie vāki. Izvērtējot burtu fonta lielumu, ja noliktu līdzās grāmatu, par kuru rakstīju nesen, domāju, ka lasītiesācējs šo pastumtu malā, taču 7-gadniekam jau būtu īsti laikā.
💮💮💮 un 3 brīnumziediņi tikai dēļ tā, ka saskatīju tekstā diskrimināciju...

Skat, atradu arī kādas meitenes blogu! Te var izlasīt viņas pārdomas par šo grāmatu. 

sestdiena, 2018. gada 7. aprīlis

Ja bērns grib sunīti

Man arī sažņaudzas sirds, redzot klaiņojošos mājdzīvniekus vai redzot, ka tiem jādzīvo neatbilstošos apstākļos, badā, bet tomēr gribu ticēt, ka ne aiz katras bērna iegribas mīlulis pēcāk nokļūst uz ielas. Protams, vēlmei jābūt pārrunātai, izprastai un pamatotai. Ne velti bērnu grāmatu vidū ir tieši šādas - par rūpēm un atbildību.
"Vislabākais draugs", "Zvaigzne ABC", 2016. Helēna Brosa un Kristela Rennsa, no zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane. 60 lpp., cietie vāki.

Lieli burti un lieli zīmējumi, viegli lasāma un viegli uztverama. Grāmata, kurā atklāts, kā Melkerā rodas interese par suņiem un kā viņš pats tiek pie kucēna.

"- Bet tas ir apgrūtinoši, - saka tētis. - Suns jāved ārā gan no rīta, gan vakarā. Gan lietū, gan slapjdraņķī.
- Es apsolos iet ārā ar suni, - Melkers saka."

Man grāmata likās ļoti jauka, neuzkrītoši pamācoša, tomēr suņu pastaigu jautājums ir ļoti komplicēts. Bērns nevar būt atbildīgs par spēcīgu suni un nezinās, kā rīkoties, ja viņa mīlulim uzbruks sveši suņi.

💮💮💮💮💮

"Ringla no Suņa zvaigznāja", "Zvaigzne ABC", 2015. Aivars Kļavis. Bildes zīmējusi Veronika Frolova. 56 lpp., cietie vāki.

Patiess stāsts par kucēniem, kuri piedzimst autokapsētā, tiek atšķirti no mātes un nolemti drošai bojāejai. Un par to, kā Ringla, māsiņas un brālītis tomēr tiek izglābti, audzināti, atrod jaunas mājas. Nopietna grāmata, kura rosina izvērtēt ļauno un labo, kā arī iepazīstina ar kucēnu dažādo dabu.

"-Tas nebūs mans suns, tas būs mans draugs, - atbildēja zēns, kurš kopš tās janvāra nakts, kad abi ar Tēti atrada uz ielas kasti - kasti, kas kustējās, - bija izlasījis vairākas grāmatas par suņiem, to dresēšanu un kopšanu."

Šī grāmata varētu būt gan kopā lasāma, gan patstāvīgai lasīšanai, sākot ar 2., 3. klasi. Ļoti iespējams, ka pēc izlasīšanas bērnam gribēsies par šo parunāties ar vecākiem. Kā turpinājums varētu būt dzīvnieku patversmes apmeklējums.
Atrastie kucēni ir tik mazi, ka tiem vēl nepieciešams mammas pieniņš, bet neviens nezina, kur ir viņu māmiņa. Tiek atrasta aizvietotāja. Uzskatu, ka autors to ir piemirsis stāsta beigās, jo beigās Ringlas saimnieks kucītei stāsta, ka pilsētas dome likvidēs arī to autokapsētu, kurā viņa piedzima.

💮💮💮💮💮 

sestdiena, 2018. gada 17. februāris

Ēdelīgā māmiņa

"Mamma, kas apēda bērnus", "Zvaigzne ABC", 2017. Latviešu rakstniece Ieva Melgalve. Bildes zīmējusi Anita Rupeika. 32 lpp., cietie vāki.

Virsraksts, kas mani nobiedēja, bet ieinteresēja. Vispirms izprašņāju tos, kuriem jau mājās, tad - izlasīju veikalā, beigu beigās - nopirku.

Vienlīdz lieliska kā lasīšanai priekšā (šoreiz mammām, pielietojot savas slēptās aktrišu dotības), tā bērnam, kurš nesen iemācījies pats lasīt un pazīst rakstītos burtus.

Pieejama arī grāmatas angliskā versija.

💮💮💮💮