svētdiena, 2018. gada 22. jūlijs

Normana pasaule 4. Dažreiz jāuzlādē baterijas

Man ne visai patika iepriekšējā daļa. Mana mamma izlasīja šo grāmatu un teica, ka viņai patika. Beidzot arī es paņēmu šo grāmatu un ātri izlasīju. Tiešām šī daļa bija interesantāka nekā iepriekšējā.
Ir vienalga, ar kuru kāju Normis izkāpj no gultas, katru dienu notiek kas tāds, ko viņš negribētu piedzīvot. Pazīstu sajūtu, ka citiem ir lietas, kuras gribu, bet man nav. Man arī īpaši neveicas ar naudas krāšanu. Tik nelaipnas būtnes, kā kioska darbiniece, palīgus var tikai aizbiedēt. Normim un mammai ir savi noslēpumi. Uzjautrināja, ka "strīdēties ar mammu būtu tikpat bezjēdzīgi, cik pievienot radiopārraidēm subtitrus". Un atkal, par laimi, Normim ir vectēvs, kurš zina, kā mazdēlu iepriecināt.
Es šo grāmatu iesaku izlasīt visiem, kuri grib sev dārgas lietas.

Pamatskola. Mans brālis ir briesmīgi liels melis

Grāmatu izlasīju ātri. Šķita interesanta, tikai vēlāk aizdomājos, ka tā ir tā kā meiteņu grāmata. Sākumā Džordžija daudz sūdzas. Uzskatu, ka jādzīvo tagadnē, ne jāatceras visu laiku, ko brālis agrāk darījis, teicis. Vēlāk jutu viņai līdzi, jo Hillas pamatskolā pat skolotāji Džordžiju ienīda, domāja, ka viņa ir tāda pati, kā Reifs. Meitenei skolā nebija draugu. Džordžija iedomājas, ka ir mīļa un laipna, bet viņa sāpināja Rondu. Atklājas, ka Reifam ir bijis dvīņu brālis, bet viņa vairs nav un Džordžija ir adoptēta. Šādu pavērsienu es negaidīju. Pie Reifa sliktās uzvedības vainojama mamma, jo viņa visu savu uzmanību velta Džordžijai.
Iesaku šo grāmatu izlasīt pusaudžiem, kuri mācās pamatskolā.

piektdiena, 2018. gada 20. jūlijs

Hesterhillas noslēpums

Viegli un ātri izlasāma grāmata. Interesanta, kādam biedējoša. Man bail nebija, jo līdzīgus stāstus esmu lasījis, neticu spokiem.
Stāsts ir par brāli un māsu - dvīņiem, kuriem nesen palika 12 gadi. Viņu vecākiem vairs nav tik labas attiecības. Vecāki bieži strīdas, nav viņiem bijis laiks domāts, ko darīt vasarā, tāpēc tēvs izdomā, lai bērni brauc pie vecā tēvoča. Eliots ir gejs un daudzus gadus dzīvo ar Kārlu. Hestera nams ticis pie garāka nosaukuma, jo Eliots ļoti daudz laika pavadījis Anglijā, kur bieži pievieno "hill".Hestera nams atrodas kalnā, tāpēc tam "hill" ir piemērots.
Spociskie notikumi sākās, pirms Mega un Franks sagaidīja tēvoci. Kad Mega saņem sainīti, tur ir atslēga. Māsa un brālis to izmēģina, bet ar šo atslēgu nevar atslēgt nevienas durvis. Tad viņi saņem zīmi, ka jādodas uz pagrabu. Tēvoča darbnīcā atrodas lūka uz to. Pa pazemes tuneli Mega, Franks un Lilija, kura ir Helgas meita, nonāk Hesterhillā nr. 2 - mājā, kāda tā bija pirms 100 gadiem.
Izrādijās, ka Eliots un Kārls nemaz paši nezināja, kas aiz lūkas ir. Kad bērnu misija beidzās, lūka bija sarūsējusi, atslēga pazudusi, tēvoči neticēja, ka bērni tur ir patiešam bijuši.
Visi aprakstītie notikumi ir nereāli, jo cilvēki vēl nespēj ceļot laikā.
Iesaku grāmatu tiem, kam patīk stāsti ar baidīšanos.

trešdiena, 2018. gada 18. jūlijs

Normana pasaule 3. Iespējama gāzes eksplozija

Man nācās nedaudz sevi iespiest, lai šo grāmatu izlasītu. Vispār galvenais varonis Normis varētu būt es, jo mana mamma bieži runā kā viņa tēvs: satraucas par telefonu, kurš lādējas visu nakti vai televizoru, kuru neviens neskatās. Šaubos ka pieaugušie uztraucas par globālo sasilšanu, drīzāk viņi domā par lielajiem rēķiniem. Foršāk ir dzīvot brīvi, neierobežojot sevi. Visdīvainākā taupīšana bija Normana ģimenes tualetē. Viņa tēvs uzskatīja, ka jāizdomā, kad vajag un kad nevajag noskalot. Bija pretīgi iedomāties, ka suns padzeras no poda un nolaiza Normim seju.
Normim nav īsti ar ko parunāties, jo brāļi mazi, bet draugs Maikijs kaitinoši daudz runā par hormoniem. Vienīgais cilvēks, ar ko viņš normāli var parunāties, ir vectēvs. Normim nepatīk ne dzīvnieki, ne lielveikali, ne meitenes. Mani kaitināja, ka viņš bieži nesaprot vienkāršas lietas un uzdod muļķīgus jautājumus. Ja lasāmā izvēli pielīdzinātu cīņai starp diviem zēniem, tad Normans zaudētu Aleksam Raideram. Es ieteiktu šo grāmatu lasīt bērniem, kuri ir jaunāki par mani.

ceturtdiena, 2018. gada 12. jūlijs

"Tiešajā tēmējumā"

Pagājušā gada stafetē izlasīju pirmo grāmatu par Aleksu Raideru "Pērkondārds". Tā man ļoti patika. Šogad izlasīju "Tiešā tēmējumā", kas ir otrā grāmata par šo pusaudzi.
Grāmatas sākumā teikts, ka autora mērķis bija rakstīt ticamu stāstu, tāpēc viņš daudz pētījis dažādas nianses un iesaistījis savu dēlu dažādās nodarbēs.
"Tiešajā tēmējumā" Alekss veic kārtējo uzdevumu, kurš ir grūtāks nekā pirmais. Viņš turpina kavēt skolu un ar nepatiku melo draugiem un skolotājiem, ka slimojis, gulējis, lasījis un slaistījies pa māju. Gan Alekss pats, gan Džonsas kundze ievēro, kā viņš izmainās pēc katra uzdevuma. Alekss bija tik tuvu nāvei, ka vairs negrib spiegot nekad mūžā, tomēr Blants domā, ka Alekss atgriezīsies.
Nebiju gadiījis tādas beigas. Autors atstāj neziņā, ar kuru Aleksu tiksimies nākamajā grāmatā.
Iesaku šo grāmatu izlasīt pusaudžiem, kam patīk spriedze.

trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs

"Laižamies!"

Stafeti gribēju sākt ar grāmatu, kura man varētu patikt. Esmu izlasījis astoņas "Grega dienasgrāmatas". Tās man patika, tāpēc izvēlējos "Laižamies!" Arī šī daļa mani nepievīla, jo bija tikpat interesanti uzrakstīta.
Šoreiz Gregs ar ģimeni dodas uz kūrortu, lai nebūtu jāsvin Ziemassvētki. Tas notiek pēkšņi. Es negribētu būt Grega vietā, jo man patīk Ziemassvētki, es tos nevēlētos sagaidīt tur, kur vasara. Es domāju, ka Grega vecāki gribēja atpūsties no bērniem, jo viņi zināja, kūrortā Gregam un Rodrikam piedāvās nodarbības, Maniju varēs atstāt mazuļu istabā, bet tā nebūtu "Grega dienasgrāmata", ja tā notiktu. Heflijiem visur gāja greizi. Viņi aizmirsa Ziemassvētkus. Mamma plānoja, kur uzņemt fotogrāfiju, ko sūtīt mājās palicējiem. Grega un ģimenes piedzīvojumus neatstāstīšu, lai citi paši gribētu izlasīt šo grāmatu, bet notikumi bija tādi, ka Gregs atpakaļlidojumā vairs nejuta gaisa bedres un Hefliji nekad netiks ielaisti tajā kūrortā.
Domāju, ka "Laižamies!" patiktu arī pieaugušajiem. Es to ieteicu mammai un viņa izlasīja. Noteikti patiktu arī manam opim, jo viņš agrāk lasīja daudz grāmatas par piedzīvojumiem.

ceturtdiena, 2018. gada 12. aprīlis

Gribēt un negribēt brāli

"Brigita saprot, ka viņa vairs negrib nekādus brāļus. Tie rada pārāk lielu troksni."

Kopumā Pijas Lindenbaumas grāmata "Brigita un brāļi aļņi" ir jauka, taču šis un tas man liek vilkt paralēles ar bērna iegribām. Māsu vai brāli vecāki gan tik veikli nesagādā, kā mantas vai mājdzīvniekus... Autore stāstu velta brāļiem, taču no rakstītā var saprast, ka miers un klusums varētu būt daudz, daudz labāks par tiem.
Šo grāmatu izdevusi "Zvaigzne ABC" 2015. gadā. Autores teksts un zīmējumi. No zviedru valodas tulkojusi Daina Grūbe. Grāmatai 32 lpp., cietie vāki. Izvērtējot burtu fonta lielumu, ja noliktu līdzās grāmatu, par kuru rakstīju nesen, domāju, ka lasītiesācējs šo pastumtu malā, taču 7-gadniekam jau būtu īsti laikā.
💮💮💮 un 3 brīnumziediņi tikai dēļ tā, ka saskatīju tekstā diskrimināciju...

Skat, atradu arī kādas meitenes blogu! Te var izlasīt viņas pārdomas par šo grāmatu. 

sestdiena, 2018. gada 7. aprīlis

Ja bērns grib sunīti

Man arī sažņaudzas sirds, redzot klaiņojošos mājdzīvniekus vai redzot, ka tiem jādzīvo neatbilstošos apstākļos, badā, bet tomēr gribu ticēt, ka ne aiz katras bērna iegribas mīlulis pēcāk nokļūst uz ielas. Protams, vēlmei jābūt pārrunātai, izprastai un pamatotai. Ne velti bērnu grāmatu vidū ir tieši šādas - par rūpēm un atbildību.
"Vislabākais draugs", "Zvaigzne ABC", 2016. Helēna Brosa un Kristela Rennsa, no zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane. 60 lpp., cietie vāki.

Lieli burti un lieli zīmējumi, viegli lasāma un viegli uztverama. Grāmata, kurā atklāts, kā Melkerā rodas interese par suņiem un kā viņš pats tiek pie kucēna.

"- Bet tas ir apgrūtinoši, - saka tētis. - Suns jāved ārā gan no rīta, gan vakarā. Gan lietū, gan slapjdraņķī.
- Es apsolos iet ārā ar suni, - Melkers saka."

Man grāmata likās ļoti jauka, neuzkrītoši pamācoša, tomēr suņu pastaigu jautājums ir ļoti komplicēts. Bērns nevar būt atbildīgs par spēcīgu suni un nezinās, kā rīkoties, ja viņa mīlulim uzbruks sveši suņi.

💮💮💮💮💮

"Ringla no Suņa zvaigznāja", "Zvaigzne ABC", 2015. Aivars Kļavis. Bildes zīmējusi Veronika Frolova. 56 lpp., cietie vāki.

Patiess stāsts par kucēniem, kuri piedzimst autokapsētā, tiek atšķirti no mātes un nolemti drošai bojāejai. Un par to, kā Ringla, māsiņas un brālītis tomēr tiek izglābti, audzināti, atrod jaunas mājas. Nopietna grāmata, kura rosina izvērtēt ļauno un labo, kā arī iepazīstina ar kucēnu dažādo dabu.

"-Tas nebūs mans suns, tas būs mans draugs, - atbildēja zēns, kurš kopš tās janvāra nakts, kad abi ar Tēti atrada uz ielas kasti - kasti, kas kustējās, - bija izlasījis vairākas grāmatas par suņiem, to dresēšanu un kopšanu."

Šī grāmata varētu būt gan kopā lasāma, gan patstāvīgai lasīšanai, sākot ar 2., 3. klasi. Ļoti iespējams, ka pēc izlasīšanas bērnam gribēsies par šo parunāties ar vecākiem. Kā turpinājums varētu būt dzīvnieku patversmes apmeklējums.
Atrastie kucēni ir tik mazi, ka tiem vēl nepieciešams mammas pieniņš, bet neviens nezina, kur ir viņu māmiņa. Tiek atrasta aizvietotāja. Uzskatu, ka autors to ir piemirsis stāsta beigās, jo beigās Ringlas saimnieks kucītei stāsta, ka pilsētas dome likvidēs arī to autokapsētu, kurā viņa piedzima.

💮💮💮💮💮 

sestdiena, 2018. gada 17. februāris

Ēdelīgā māmiņa

"Mamma, kas apēda bērnus", "Zvaigzne ABC", 2017. Latviešu rakstniece Ieva Melgalve. Bildes zīmējusi Anita Rupeika. 32 lpp., cietie vāki.

Virsraksts, kas mani nobiedēja, bet ieinteresēja. Vispirms izprašņāju tos, kuriem jau mājās, tad - izlasīju veikalā, beigu beigās - nopirku.

Vienlīdz lieliska kā lasīšanai priekšā (šoreiz mammām, pielietojot savas slēptās aktrišu dotības), tā bērnam, kurš nesen iemācījies pats lasīt un pazīst rakstītos burtus.

Pieejama arī grāmatas angliskā versija.

💮💮💮💮