Radošie darbi:
Kostīms:
Dzejoļi:
***
Ko maza zila zīlītepar Ziemassvētkiem zina -
bet zilā rītā atlido,
pie loga pieklaudzina.
Ko maza zila zīlīte
par Ziemassvētkiem zina,
bet zaļu egles zariņu
ar spārnu pašūpina.
Ko maza zila zīlīte
par Ziemassvētkiem zina,
bet man uz pleca nolaižas,
no tevis pasveicina.
Ko maza zila zīlīte
par Ziemassvētkiem zina,
pie tevis lido atpakaļ,
no manis pasveicina.
Un, atgriezusies debesīs,
mums abiem pamirkšķina
šī mazā zilā zīlīte,
kas visu labi zina.
(I. Zandere. Mežaparks)
***
Mīļās Pārdaugavas zīlītes,
smalkās nesālītā speķa konsultantes,
atmaksājiet reiz ar labu man,
kad es būšu veca skumja tante.
Kad, pie loga sēžot, glūnēšu
cauri acenēm un blāvai stikla rūtij,
tā kā tagad rudais runcis glūn,
ķepas savilcis zem pūkainajām krūtīm.
Viņam gribas cauri stiklam tikt
dārzā, kur jau sniegs sāk lēni krāties,
zīlītēm un visai pasaulei
likt ar sevi rēķināties.
Saviem bērniem stāstiet, zīlītes,
lai tie zin, ka es uz viņiem ceru,
lai ar asiem knābjiem logā sit,
ja es pārāk ilgi neatveru.
Rudais runcis tad jau projām būs,
sēdēs tante vientuļa un veca,
stiklā caurums mazs,
un pasaule -
viena zīlīte uz tantes pleca.
(I. Zandere. Lūgšana zīlītes barojot)
***
Uz gluži balta durvju kliņķa
Tup zīlīte un sarmu knābj.
Bet putenis dej riņķu riņķiem
Un pat uz mājas jumta kāpj.
Tur skurstenim pēc dūmiem ilga,
Sāk pat to smarža aizmirsties.
Šī ziema neparasti ilga,
Un agri saules rietos dziest.
Lec zaķutēvs grauzt ābelītes,
Bet nevar viņām klātu tikt -
Vai kupenā līdz ausīm dzīties?
Un ziemelis pūš ļipā pikts...
Tad labāk atpakaļ uz gāršu
Pa savām pēdām aizļenkāt,
Jo zaķumāte dikti bāršot,
Ja laikā nebūšot viņš klāt...
Nav zīlītes uz durvju kliņķa.
Tā slēpjas pažobelē jau.
Bet putenis ap māju riņķo
Un kaut ko žēlabaini sauc.
(A. Pelēcis. Ziemas ainava)
***
Zīlītei uz Rīgas pili
ceļā gadās tumši sili.
Tumšu silu melli vīri
mušas ķer ar mušpapīru.
Zīlītei kļūst skumji
redzēt, cik tie dumji.
Pantiņš nu ir galā,
tev ir jāiet malā!
(J. Baltvilks)
***
Pulcējas dzērves,
Pulcējās strazdi -
Ceļā nu tālā
Jādodas tiem.
- Zīlīte mazā,
Zīlīte jaunā,
Lidosi arī
Uz dienvidiem? -
Zīlīte jautri
Galviņu groza:
- Kāpēc lai projām
Lidoju es?
Saule te silta,
Dzīve te laba,
Ko lai tik tālu
Meklēju es?
- Zīlīte mazā,
Ziema jau tuvu,
Upe stingst ledū,
Sniegi drīz snigs!
- Nebiedē sniegi,
Bērni man draugi.
Sēkliņas, speķi
Azaidam liks.
(Dz. Rinkule - Zemzare. Zīlīte)
***
Zīlītes
Nebaidās no manis
Nemaz.
Uzeju uz lodžijas,
Špukt - ozolā!
Vēl neesmu iegājis istabā,
Špukt - speķa cienastā!
Tik - tik - paldies!
Tik - tik -cik garšīgs!
Tik - tik - speķīti liki!
Uzknābā kopā ar mums!
Pašu cilvēks!
(V. Ļūdēns. Pašu cilvēks)
noformējums, aktivitātes - 
