"(..) vistām vajadzētu rādīt filmas par putniem un atskaņot labu mūziku. Vēl labāk būtu, ja viņas varētu klausīties citzemju vistu kladzināšanu. Viņām varētu būt savstarpēji interneta sakari. Tad viņas uzzinātu jaunumus par vistu dzīvi citur pasaulē. Vēl vistas varētu nodarboties ar aerobiku un viņām varētu rīkot skaistuma konkursus. Govīm un suņiem taču ir skaistuma konkursi, kāpēc nevarētu izraudzīties arī vistu skaistumkaralieni? Visādā ziņā vistu pelēkā ikdiena jāpadara mirdzoša un līksma. Varbūt tad viņas sāktu dēt krāsainas olas. Piemēram, Lieldienās. Ar mūsu vistu dētām krāsainām Lieldienu olām mūsu valsts varētu kļūt ļoti slavena visā pasaulē."
Šobrīd man kā pieaugušam cilvēkam nāk prātā gan Latvijas nebūšanas vistu labturībā, gan tas, ka, jā, kāpēc vistas šitā apbižo? Kaķi, suņi, govis parasti tiek pie vārdiem, vistas - tikai retā... Un vēl ir tik jauki izdomāt kaut ko tādu, lai popularizētu savu valsti pasaulē. Labi, izdētas Lieldienu olas, ir vistīrākā fantāzija, taču "Prezidentā" ir arī daudz reālāks stāstiņš par cepuri ar piņķeriem. :-)
Starp citu, pēc pirmā ieraksta paskatījos, ko internetā jau varēja izlasīt līdz tam (pirms apzināti nelasu un nelasīšu citu recenzijas, lai neietekmētos), tāpēc tagad ieteikšu jums izlasīt Ievas Melgalves rakstu. Viņa citē arī 8 un 12 gadīgu bērnu viedokli.
💮💮💮💮💮
