Nupat biju uz izrādi "Sarkangalvīte un vilks", kuras pirmizrāde bija jau 2013. gada oktobrī. Tagad to izrādi tik bieži neizrāda, nu bet galumgalā apstākļi iegrozījās riktīgi labvēlīgi un gandrīz 2h no brīvdienas ar un starp bērniem:)
Oriģinālmūzikas un tekstu autors E. Makens 2013./14. gada "Spēlmaņu naktī" saņēma balvu kā "Gada mūzikas autors". Sižets nedaudz atšķiras no zināmās pasakas. Te iepazīsiet Meža parlamentu, uzzināsiet, kas ir pārāks par Meža likumiem. Bērni varēs lasīt ielu nosaukumus. Hi-hi! - Sarkangalvītei jāparakstās rakstītiem burtiem ne drukātiem, gluži kā Montesori dārziņos:) Mūsdienīgi joki un fantāzijas lidojumi, modernās iespējas maskās, taču mani visvairāk piesaistīja tehniskie risinājumi, jo nebūt nav jāaizver priekškars, lai mainītos aina, - kaut kas var "nogrimt", kaut kas var "uznirt", viss var pagriezties kā karuselī:) Un sirds no Vēdera ielas... - visā sirds patiesumā:) Te gan bija epizode, kas mani uzjautrināja, KĀ vecmāmiņa varēja mazmeitai izstāstīt ceļu vilka vēdera labirintos, ja iepriekš pierādījās, ka bez brillēm viņa neredz???:D
Ir vērts šo izrādi redzēt. Zinu, kuri iet jau otro, trešo reizi:)
Jābūt uzmanīgiem, ja bērns baidās no tumsas vai pēkšņiem blīkšķiem.
Pieņemu, ka ģimenes pasākumu priekšā kādam nākas ignorēt savu gaumi, bet, manuprāt, šajā izrādē neaizmigs neviens, taču, ja gadītos, tiktu laicīgi modināts ar blīkšķi teju izrādes noslēgumā:D Bet kopumā burvīga izrāde jebkuram vecumam, prieks par Nacionālā teātra režiju un sniegumu!!!
Vēl var ieskatīties:
Nacionālā teātra video;
I. Kļaviņas recenzija.
Oriģinālmūzikas un tekstu autors E. Makens 2013./14. gada "Spēlmaņu naktī" saņēma balvu kā "Gada mūzikas autors". Sižets nedaudz atšķiras no zināmās pasakas. Te iepazīsiet Meža parlamentu, uzzināsiet, kas ir pārāks par Meža likumiem. Bērni varēs lasīt ielu nosaukumus. Hi-hi! - Sarkangalvītei jāparakstās rakstītiem burtiem ne drukātiem, gluži kā Montesori dārziņos:) Mūsdienīgi joki un fantāzijas lidojumi, modernās iespējas maskās, taču mani visvairāk piesaistīja tehniskie risinājumi, jo nebūt nav jāaizver priekškars, lai mainītos aina, - kaut kas var "nogrimt", kaut kas var "uznirt", viss var pagriezties kā karuselī:) Un sirds no Vēdera ielas... - visā sirds patiesumā:) Te gan bija epizode, kas mani uzjautrināja, KĀ vecmāmiņa varēja mazmeitai izstāstīt ceļu vilka vēdera labirintos, ja iepriekš pierādījās, ka bez brillēm viņa neredz???:D
Ir vērts šo izrādi redzēt. Zinu, kuri iet jau otro, trešo reizi:)
Jābūt uzmanīgiem, ja bērns baidās no tumsas vai pēkšņiem blīkšķiem.
Pieņemu, ka ģimenes pasākumu priekšā kādam nākas ignorēt savu gaumi, bet, manuprāt, šajā izrādē neaizmigs neviens, taču, ja gadītos, tiktu laicīgi modināts ar blīkšķi teju izrādes noslēgumā:D Bet kopumā burvīga izrāde jebkuram vecumam, prieks par Nacionālā teātra režiju un sniegumu!!!
Vēl var ieskatīties:
Nacionālā teātra video;
I. Kļaviņas recenzija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru