Epizode: eglīte

Horizontāla un vertikāla eglīte no Sarkanajiem stieņiem un Rozā torņa.

Epizode: stihijas

Sarkans - uguns, melns - zeme, balts -gaiss, zils - ūdens.

Senas epizodes no darba bildēm.

Epizode: saskaitīšana

Senas epizodes no darba bildēm.

Kaķadēmija

Ja es topošam skolēnam gribētu uzdāvāt grāmatu, iespējams, es izvēlētos "Zvaigzne ABC" 2015. gadā izdoto "Pelle Bezastis uzsāk skolas gaitas". Pirmo grāmatu par gudro, labsirdīgo kaķi, kuram žurka nograuzusi asti, 1939. gadā uzrakstīja zviedru rakstnieks Jesta Knutsons. Osa Renna un Mīkaels Renns piedāvā savu pārstāstu. Bildes zīmējusi Ingrida Flīgare. Tekstu tulkojusi Ieva Pudure. 32 lpp., cietie vāki.

Kāds labums no skolas? Vasaras brīvlaiks! Starpbrīži! Vai vēl kas?

Kādas attiecības valda skolā? Draudzība, izpalīdzība vai pazemošana un izsmiešana?

Kurš skolotājs Zviedrijā ir vēl sliktāks nekā sliktākais un kurš - visjaukākais?

"- Direktors esmu es, - Monss lepni teica. - Es ļoti atvainojos par savu skolotāju, kas neko neprot izdarīt pareizi. Viņš tiks atlaists.
Inspektori neapmierināti paskatījās uz Monsu.
- Skolotājs nav jāatlaiž, - pirmais inspektors iebilda. - Viņš ir vienīgais, kas kaut ko dara pareizi šajā šausmīgajā skolā. Pat tad, kad iestājas tumsa, viņš spēj saglabāt mieru."

Vasaras sākumā biju uz kursiem par talantīgu domāšanu, tāpēc "kaķadēmija" un "kaķučīno" man likās kā piemēri no jaunu vārdu darināšanas spēlēm, kuras skolēniem var piedāvāt ikvienā brīdī, kad pietrūkst vajadzīgās degsmes, ieinteresētības par apgūstamo vielu.
Toties citu kursu (gramatikas) ietekmē sāku googlēt, kā tad īsti ir: Upsala vai Upsāla?

Grāmata piemērota no brīža, kad bērns brīvi spēj lasīt un izprast garākus tekstus.
💮💮💮💮

Latviešu šausmu stāsti

Šo grāmatu šajā stafetē lasīju pēdējo, bet izlasīju tikai pusi, jo tā mani garlaikoja. Īsti nesapratu tās šausmas latviešu gaumē. Man nepatika neviens no Aleksandra Grīna stāstiem, bet patika Jāņa Ezeriņa "Joču pirts" un Vladimira Kaijaka "Visu rožu roze". "Joču pirtī" ir stāstīts par Ilzi, kura kacina visus puišus, taču viņai patīk precēts vīrietis, no kura viņai vēlāk piedzimst bērns. Ilze šo bērnu mīl tā kā par daudz, tomēr beigās sanāk, ka viņa viņu nogalina. "Visu rožu roze" ir stāsts par čaklu dārznieku. Viņš pēkšņi ir izdomājis, ka viņam vajag selekcionēt tādu rozi, kura aug bez īpašas aprūpes. Dārznieks savas rozes sāk vērot no malas, neglābj no sala. Gandrīz visas puķes iet bojā. Galu galā izaug roze, par kādu viņš sapņoja, bet prieks ir īss, jo šī roze sāk apdraudēt citas rozes, dārznieka māju un pat viņa paša dzīvību. Viņš ir izmisis, meklē palīdzību pie kaimiņiem, bet neviens netic, jo roze ir ļoti skaista, neviens nepalīdz, bet dārznieku ieliek trakonamā.

Čārlijs, malā stāvētājs

2017. gada 15. jūlijā

Mīļais draugs!

Es tev rakstu tādēļ, ka nesen pabeidzu lasīt šo jauko grāmatu. Man ir tikpat gadu, cik šī bestsellera galvenajam varonim Čārlijam. Es pirmo reizi lasīju grāmatu vēstuļu formā, bet īpaši to neuztvēru. Visskumīgākās epizodes bija par Helēnas tanti. Visjautrākās ainas bija par Čārlija braukšanu cauri tunelim ar draugiem.
Es ieteiktu šo grāmatu izlasīt tiem pusaudžiem, kuriem ir sācies randiņu laiks un kuru kompānijās runā par narkotikām un seksu.

Ar mīlestību, Ritvars

"Krāsainās pasakas"

                Kaut man ne pārāk patīk lasīt pasakas, tomēŗ uzskatu, ka klasika jāiepazīst. “Krāsainās pasakas” ir lasījuši gan mani vecāki, gan vecvecāki.

                Imants Ziedonis ir uzrakstījis 11 pasakas par krāsām. Visvairāk man patika trīs no tām: “Sarkanā pasaka”, “Lillā pasaka”, “Dzintarainā pasaka”. “Sarkanajā pasakā” ugunsmeitiņa Guntiņa piemānija Gundariņu un sastrādāja lielus grēka darbus. No šī var mācīties, ka spēlēties ar uguni ir bīstami. “Lillā pasaka” vēsta par degunu slimību, ar kuru slimo tie, kas dzer šņabi.  Tā atgādina, ka dzērāji ātri nomirst. “Dzintarainā pasaka” mani pārsteidza ar to, ka dzintarus meklēja nevis jūrā, bet Engures ezerā.  Svarīgi ir dzintaru neizniekot, bet paņemt no tā mīlestību.

Pērkondārds



Šī romāna galvenais varonis ir četrpadsmitgadīgais Alekss Raiders. Viņš ir agri zaudējis vecākus autokatastrofā, tāpēc dzīvo ar tēvabrāli Īenu Raideru. Romāns sākas ar sliktu ziņu, ka arī tēvocis ir gājis bojā avārijā, bet Alekss tam nenoticēja, jo onkulis bija piesardzīgs šoferis. Neilgi pēc bērēm zēns devās uz autokapsētu, ieraudzīja tēvoča mašīnu, kuras sānu stikls  bija ložu sacaurumots. Viņa aizdomas drīz apstiprinās, jo tēva brālis patiešām ir nogalināts tāpēc, ka viņš bija spiegs rūpnnīcā, kurā ražoja īpašus datorus "Pērkondārdus". Kādā dienā Alekss atsaucās aicinājumam ierasties bankā, kuras apmeklējums beidzās ar to, ka viņu iemidzināja. Nākošajā dienā zēns uzzināja, ka šī nemaz nav banka, bet M16 specvienības mītne. M16 pamana, ka Aleksam ir īpašas spējas, un piedāvā viņam stāties tēvoča vietā. Kopš tā brīža zēnam jāpiedzīvo dažādas briesmas, no kurām viņš tiek veiksmīgi laukā. Alekss ir apbruņots ar īpašiem ieročiem un viņu glābj arī karatē iemaņas. Šī romāna daļas noslēgumā zēns kļūst par varoni, jo izglābj visu Londonu no šausmīga vīrusa.

                Romāns man patika, bet grūti iztēloties, ka es tā varētu dzīvot viens pats un uzveikt par sevi spēcīgākus un vecākus vīriešus. Bieži vien man bija bail viņa vietā.  Tā ir taisnība, ka romānā ir daudz spriedzes un adrenalīna.

OKI DOKI!

   

http://static.lsm.lv/media/2017/06/large/1/7r5x.jpg

    Līdz šim par Dzintaru Tilaku neko nebiju dzirdējis, jo neklausos Latvijas radio. Viņš šo romānu ir uzrakstījis kā autobiogrāfiju par savu bērnību. Šo grāmatu izlasīju divos vakaros, jo tā bija piedzīvojumiem bagāta un ļoti interesanta.
   Mani pārsteidza viņu ideja doties uz laukiem ar lidmašīnu, jo ģimenei patika izaicinājumi, tāpat kā man. Uzzināju, kā oriģināli izkļūt no kukurūzas lauka. Kopā ar govi Gauju varētu labi trenēties maratonam. Kad man būs apnikusi zivju ķeršana, tad zināšu kā ar makšķeri copēt plūmes. Dīvaini, ka pat kaķim bija bail no žurkām, kas dzīvoja šķūnītī. Uzzināju, kas notiek, ja izpletņa vietā lieto saulessargu. Iepazinos ar jaunu vārdu salikumu "goč pendel", ko, goda vārds, nebiju dzirdējis līdz šim. Vienīgais, kas man nepatika, romāns bija īss.
   Es iesaku izlasīt šo grāmatu arī citiem.

Rīga no augšas un augšā. Tagad :)

 

(attēls no Pinterest)

Padalos ar to vietņu adresēm, kurās varam skatīt galvaspilsētā notiekošo šajā acumirklī:

• Televīzijas torņa kamera;
• Latvijas Nacionālās bibliotēkas kamera;
• Brīvības pieminekļa apkārtne;
• LTV ēkas kameras uz Vecrīgu un uz Centrāltirgu;
• Skārņu iela, Audēju iela un Doma laukums Vecrīgā;
• Rīgas bites.

Kāpēc bērnam nepieciešama disciplīna

 

(attēls no Pinterest)

"Visatļautība nerada bērnā drošības izjūtu un pārliecību, bet gluži pretēji - haosa izjūtu, bailes un pārgalvību, nespēju sevi kontrolēt un regulēt savas emocijas.
Nespēja sadarboties un paklausīt pieaugušo prasībām bērnā rada nedrošību, neiederēšanās izjūtu, nespēju dzīvot sabiedrībā, kur valda noteikti likumi un kārtība. Paklausīgs bērns nenozīmē pakļāvīgs bērns."

http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/psihologe-bernam-nepieciesama-disciplina.-visatlautiba-rada-bailes-un-haosu.a230960/

Montesori karināmie karuselīši mazuļiem

 

https://www.pinterest.com/pin/321374123393588314/ 

Padalos ar informāciju, kur par šo var izlasīt vairāk, kā arī iegādāties, ja negribas pašiem gatavot. :) 

https://macetprieks.lv/blogs/news/kas-ir-montessori-mobilisi-zidainiem 

Mājas ir mājas

Šoreiz rakstīšu par kādu senu grāmatu. Varbūt ir izdota vēl kādu reizi, bet es "Otrajā elpā" nopirku "Liesmas" 1974. gada izdevumu. "Kaštanka", Antons Čehovs, Dmitrijs Kardovskis, 54. lpp., cietie vāki. Grāmatu no krievu valodas tulkojusi Anna Grēviņa.

Ja nekļūdos, šī grāmata manos skolas gados bija obligātās literatūras sarakstā. Atcerējos vien to, ka stāsts bija par rudu kucīti, bet, iespējams, ka tas atmiņā palicis tikai dēļ vāka. Šī "Kaštanka" bija viena no dažām bērnu grāmatām, ko atradu bērnībā manu vecvecāku plauktā. Šobrīd tā ir aizceļojusi uz maniem laukiem :) Tagad pirku, bet ne sev. :)

Lasot aizdomājos, vai mūsdienās vecāki gribētu, ka bērni lasa ko šādu? Par saimnieku - dzērāju, kura aprūpē ir ne tikai suns, bet arī bērns un putns... Par cirku... Par nāvi... Es domāju, ka stāsts aicinās bērnus izvērtēt, kas ir labs, kas slikts. Arī ne visiem cilvēkbērniem paveicas piedzimt ģimenēs, kurās par viņiem rūpējās, taču nevienas pagaidmājas nespēj aizstāt īstās...

"... viņa luncināja asti un apsvēra jautājumu: kur labāk - pie svešā vai pie galdnieka? Svešajam nabadzīga un neglīta iekārta; izņemot atzveltņus, dīvānu, lampu un grīdsegas, viņam nekā nav, un istaba šķiet tukša; galdniekam turpretim viss dzīvoklis bāztin piebāzts ar mantām: viņam ir galds, skrūvsols, zāģu skaidu kaudze, ēveles, kalti, zāģi, būrītis ar ķivuli, toveris... Pie svešā nav nekādas smakas, bet galdnieka dzīvoklī vienmēr ir dūmaka un lieliski smaržo līme, laka un zāģu skaidas. Toties svešajam ir viena ļoti svarīga priekšrocība - viņš dod daudz ēst, un viņam par labu jāliecina - kad Kaštanka tupēja pie galda un aizgrābta lūkojās viņā, svešais ne reizes neiesita, nespārdīja Kaštanku ar kājām un ne reizes neuzkliedza: "Vācies prom, nolādētā!""

Noteikti iesaku izlasīt šo stāstu, vien "jāuzķer" īstais brīdis, kad bērns sāk analizēt apkārtējos notikumus.
💮💮💮💮💮

P. S. Kad savu sakāmo esmu izteikusi, varu mierīgi "paGooglēt" un, lūk, kāds jauks atklājums! - "Kaštanku" var izlasīt un/vai izprintēt arī PDF formātā!!! :)  Tikpat jauks atklājums (jā, jā, tas ir ļoti saistīts ar to, kāpēc ir konkrētais Pdf), ka no šī gada Leļļu teātra repertuārā jauna izrāde!!! Tuvākās izrādes 14. maijā un 11. jūnijā. Nezinu, kā veidota izrāde, bet rekomendē to no 6 gadu vecuma, kas grāmatai man šķistu ļoti par agru. Bērni attīstās dažādi, tāpēc, protams, ka to, ko spēs vairums ap gadiem 10, kāds noteikti varēs jau gados 6! ;) Atrodu arī, ka ir, ir grāmata izdota vēl no "Zvaigznes ABC" puses "Lasītprieks" sērijā. Šeit iesaka no 9+.

Agrākie ieraksti par bērnu grāmatām pieejami šeit! ;)

Likums par olām

Grāmatu apskatā šoreiz atgriezīšos pie vienas jau aprunātas grāmatas - "Prezidents", jo ļoti gribas nocitēt labojumus likumā par olām:
"(..) vistām vajadzētu rādīt filmas par putniem un atskaņot labu mūziku. Vēl labāk būtu, ja viņas varētu klausīties citzemju vistu kladzināšanu. Viņām varētu būt savstarpēji interneta sakari. Tad viņas uzzinātu jaunumus par vistu dzīvi citur pasaulē. Vēl vistas varētu nodarboties ar aerobiku un viņām varētu rīkot skaistuma konkursus. Govīm un suņiem taču ir skaistuma konkursi, kāpēc nevarētu izraudzīties arī vistu skaistumkaralieni? Visādā ziņā vistu pelēkā ikdiena jāpadara mirdzoša un līksma. Varbūt tad viņas sāktu dēt krāsainas olas. Piemēram, Lieldienās. Ar mūsu vistu dētām krāsainām Lieldienu olām mūsu valsts varētu kļūt ļoti slavena visā pasaulē."
Šobrīd man kā pieaugušam cilvēkam nāk prātā gan Latvijas nebūšanas vistu labturībā, gan tas, ka, jā, kāpēc vistas šitā apbižo? Kaķi, suņi, govis parasti tiek pie vārdiem, vistas - tikai retā... Un vēl ir tik jauki izdomāt kaut ko tādu, lai popularizētu savu valsti pasaulē. Labi, izdētas Lieldienu olas, ir vistīrākā fantāzija, taču "Prezidentā" ir arī daudz reālāks stāstiņš par cepuri ar piņķeriem. :-)
Starp citu, pēc pirmā ieraksta paskatījos, ko internetā jau varēja izlasīt līdz tam (pirms apzināti nelasu un nelasīšu citu recenzijas, lai neietekmētos), tāpēc tagad ieteikšu jums izlasīt Ievas Melgalves rakstu. Viņa citē arī 8 un 12 gadīgu bērnu viedokli.
💮💮💮💮💮

Kad jāsāk no viens, divi, trīs...

Šodien esmu gatava trešajam aprakstam iezīmē par bērnu grāmatām.

"Zvaigznes un magoņu sēkliņas" (22. lpp., "Liels un mazs", 2016), Romana Romanišina, Andrijs Lesivs. Cietie vāki.

Grāmata tulkota no ukraiņu valodas. Darbs 2014. gadā saņēmis starptautisko bērnu grāmatu balvu Bologna Ragazzi Award. Daļai bērnu tuvākas ir grāmatas, kuru galvenie varoņi atbilst viņu dzimumam un, vēl saistošāk, viņu vecumam... Šajā stāstā galvenā ir meitene Dora, kura dzimusi matemātiķu ģimenē, taču viņas vēlme skaitīt - skaitīt visu pēc kārtas - ir tik lipīga un pa spēkam ikvienam no mums!

"Pastaigājoties parkā, Dora skaitīja lapas, pienenes, akmeņus, skudras, kas tekalēja visos virzienos, pogas garāmgājēju mēteļos un pat šo pogu caurumus. Pilsētā viņa viduslaiku tornim saskaitīja 458 ķieģeļus, ielas galā 15 eglītes un vēl 7 alejā, kas veda uz strūklaku."

Vai nav lieliska ideja, kā sevi izklaidēt? Prieks par šādu grāmatas saturu planšetu un viedtālruņu laikmetā! Šī varētu būt jauka dāvana meitenītei Dorai rītdienas vārda dienā! ;)
💮💮💮💮💮

Kā palīdzēt autistam :-)

 

(attēls no Pinterest)

Darbs ar bērniem jau vairākus gadus, bet tikai šajā mācību gadā esmu tik dziļi iekšā darbā ar īpašajiem. Ienāk pa laikam daudz informācijas par autismu, tiek lasīts arī internetā, bukletos, nedaudz arī blogos...

Autisms nav no tiem, kas bērnu izmaina vizuāli. Bieži vien nepieciešams laiks, lai saprastu, vai šis bērns vienkārši niķojas vai nespēj būt citāds. Ar vienu diagnozi "atzīmētie" mēdz būt pilnīgi atšķirīgi. Ir sabiedrības daļa, kas šo sauc par modes slimību, taču senākais apraksts, kas atbilst autismam ir uzrakstīts 1799. gadā. Autisms nerodas nepareizas audzināšanas vai vēsu attiecību rezultātā.
Nevajag jau sazin kādam speciālistam būt, lai saprastos ar autistu. Iedomājamies kaut vai viņu vecākus. Galvenais ir zināt, kā rīkoties, kā palīdzēt, kā mīlēt. ♡

• Nepareizi saukt autismu par slimību. Tas ir attīstības traucējums, kas norāda, ka bērns attīstās savādāk nekā citi bērni. Tas saglabājas visu mūžu. Biežāk sastopams zēniem.
• Režīms un dienas plāns gan lieki nesatrauc, gan ļauj pilnvērtīgi pavadīt laiku.
• Kārtība. Visam jābūt savās vietās un tādā kārtībā, kāda ir apzināta no paša sākuma. Tas attiecas ne tikai uz telpām, bet arī paradumiem izvēlēties maršrutu, novietot mašīnu...
• Maltītes. Rezervēta attieksme pret jauniem ēdieniem, tāpēc grūti uzsākt ēšanu ārpus mājas. Bērni var būt tik aktīvi, ka nespēj nosēdēt tik ilgi, lai paēstu. Var izvēlēties ēst ar rokām.
• Lieliska dzirde. Līdz ar to saasināti uztver trokšņus (var skriet ārā no telpas, aizspiest ausis vai acis, jo dažkārt nesaprot, kas palīdzēs). Fona trokšņi var nomākt komunikāciju ar autistu.
• Labi uztver smaržas, smakas (var aizspiest degunu). Darbošanos, piemēram, var iztraucēt skolotājas lietotās smaržas vai šampūns.
• Acīgums. Traucēta koncentrēšanās, ja kaut kur kustas dzīvas būtnes vai rotē priekšmeti. Ievēros sīkas izmaiņas, kas "parastiem" cilvēkiem paslīd garām.
• Paaugstināts ādas jutīgums. Var nepatikt pieskārieni. Toties šad tad ir pēkšņa vēlme pieskarties citiem, kaut vai svešiniekiem (pataustīt matus, ūsas). 
• Nav izpratnes, kā ģērbties, kā reaģēt, ja ir karsti vai auksti.
• Autisti mēdz izvairīties no acu kontakta. Tam pamatā ir bailes, jo cilvēki ir tik neprognozējami savās prasībās un emocijās.
• Atkāpjas, ja cits pienāk tuvu, tomēr pašiem grūti nepārkāpt citu distances robežas.
• Nevar iesaistīties rotaļās vai izpildīt uzdevumus, kas prasa iztēli.
• Nespēj atpazīt citos sāpes vai prieku. Nesaprot, kāda rīcība ir laba, kāda - slikta. Teiks to, ko redz un domā, pat ja otru tādējādi aizvainos. Nezina, ko nozīmē vārds "noslēpums". Neiedomājas, ka var kādam lūgt palīdzību, precizējumus vai paskaidrojumus. Ikviena situācija ir jāizskaidro. Identiskās situācijās bērns to atcerēsies.
• Smiekli, jocīgas skaņas, košana, kustības. Iztrūkstot analīzes spējām, grūti novērtēt situāciju, tāpēc autisti var smieties arī tad, ja kādam sāp. Nevajag dusmoties, bet paskaidrot, kā pareizi rīkoties šajā situācijā. Smiekli ir arī satraukuma vai apjukuma izpausme. Dusmas vai trauksme var atainoties kā košana sev, roku plivināšana, matu virpināšana... Arī prieku var izrādīt ar roku plivināšanu vai jocīgu skaņu izkliegšanu.
• Grūtības uztvert un izprast sacīto. Grūtības iemācīties runāt. Grūtības pieņemt uzvedības normas. Grūtības adaptēties citos apstākļos vai pieņemt pārmaiņas ierastajā vidē. Grūtības sadarbībā ar citiem bērniem, cilvēkiem, jo drošāk un saprotamāk jūtas vienatnē. Ir arī pretēji, ka gribas citiem tuvoties, uzsākt ko kopīgu, taču nav izpratnes, kā to darīt. Grūtības uztvert jokus, zemtekstus. 
• Mācības. Daudziem novērojamas mācīšanās grūtības, taču tiem autistiem, kuriem konstatēts Aspergera sindroms sekmes var būt diezgan augstā līmenī. Bieži stiprākā puse ir matemātika. Ja par kaut ko ir interese, tad ir gan vēlme, gan pacietība uzzināt visu pieejamo informāciju.
• Autistiem nepatīk pārsteigumi, jo tie, tāpat kā cilvēki, ir neprognozējami. Piemēram, dāvanas var nevis iepriecināt, bet satraukt tā, ka bērns izvēlēsies aizskriet, paslēpties.
• Valodas apguvē un izpratnē lieliski palīdz teksta sasaiste ar atbilstošiem attēliem, norāde uz priekšmetiem, kas būs nepieciešami darbībai. Priekšmeti, objekti viņiem ir daudz svarīgāki par cilvēkiem. Jāizvēlas vienkāršas frāzes, jārunā lēni, nevajag ātri mainīt tēmas. Pašā sākumā svarīgi uzrunāt vārdā, bet frāzi noslēgt ar galveno domu. Autistiem ir grūti klausīties, tāpēc viņi mēdz izteikt savu sakāmo tajā pat laikā, kad uzrunā viņus. Autistus mulsina lūgumi komentēt cita teikto, analizēt, izteikt savu viedokli. Toties viņiem patīk daudz runāt par sev mīļām tēmām, kurās ir uztvēruši un izpratuši liela apjoma informāciju. Ja tas nav apvienojams, iefiltrējams jaunas vielas apguvē, jāvienojas ar bērnu, ka šobrīd runāsim tikai par to un to (konkrēti). Dažiem autistiem patīk atkārtot dzirdēto tekstu (gan kas tikko dzirdēts, gan agrāk, piemēram, televīzijā) vai arī neskaitāmas reizes uzdot vienu un to pašu jautājumu.
• Autistus kaitina, ja viņu vietā izdara lietas, ko viņš var paveikt pats. Ja tomēr izteiktā lūguma izpilde kavējas, ir jāpārjautā, vai viņš uztvēris domu. Iespējams, ka uzdevumu vajadzēs uzsākt kopīgi. Ir arī situācijas, kas biedē, satrauc, šķiet, ka pašam neizdosies. Tādās bērns tver svešu roku, tādējādi aicinot palīdzēt. Šādos gadījumos var gan izdarīt viņa vietā, gan stiprināt ar vārdiem, ka viņš spēs to izdarīt tikpat labi kā tu.
• Paklausība. Diezgan bezjēdzīgi lietot frāzes, kas veidotas ar priedēkli ne- vai satur vārdus "beidz!", "pārstāj!". Jēgpilnāk ir aicināt bērnu apsēsties, piemēram.
• Citi bērni mēdz autistus pataisīt par grēkāžiem, jo ir pamanījuši, ka viņi nemēdz sevi aizstāvēt. Autisti apjūk šādās situācijās, jo paši nemānās. Bez tam viņi domā, ka skolotāja tāpat zina, kam taisnība. Viņiem ir grūti uzsākt un uzturēt sarunu.