ceturtdiena, 2017. gada 6. jūlijs

OKI DOKI!

   
Attēlu rezultāti vaicājumam “Oki doki jeb kad mēs augām”
    Līdz šim par Dzintaru Tilaku neko nebiju dzirdējis, jo neklausos Latvijas radio. Viņš šo romānu ir uzrakstījis kā autobiogrāfiju par savu bērnību. Šo grāmatu izlasīju divos vakaros, jo tā bija piedzīvojumiem bagāta un ļoti interesanta.
   Mani pārsteidza viņu ideja doties uz laukiem ar lidmašīnu, jo ģimenei patika izaicinājumi, tāpat kā man. Uzzināju, kā oriģināli izkļūt no kukurūzas lauka. Kopā ar govi Gauju varētu labi trenēties maratonam. Kad man būs apnikusi zivju ķeršana, tad zināšu kā ar makšķeri copēt plūmes. Dīvaini, ka pat kaķim bija bail no žurkām, kas dzīvoja šķūnītī. Uzzināju, kas notiek, ja izpletņa vietā lieto saulessargu. Iepazinos ar jaunu vārdu salikumu "goč pendel", ko, goda vārds, nebiju dzirdējis līdz šim. Vienīgais, kas man nepatika, romāns bija īss.
   Es iesaku izlasīt šo grāmatu arī citiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru