Epizode: stihijas

Sarkans - uguns, melns - zeme, balts -gaiss, zils - ūdens.

Senas epizodes no darba bildēm.

Epizode: saskaitīšana

Senas epizodes no darba bildēm.

Kaķadēmija

Ja es topošam skolēnam gribētu uzdāvāt grāmatu, iespējams, es izvēlētos "Zvaigzne ABC" 2015. gadā izdoto "Pelle Bezastis uzsāk skolas gaitas". Pirmo grāmatu par gudro, labsirdīgo kaķi, kuram žurka nograuzusi asti, 1939. gadā uzrakstīja zviedru rakstnieks Jesta Knutsons. Osa Renna un Mīkaels Renns piedāvā savu pārstāstu. Bildes zīmējusi Ingrida Flīgare. Tekstu tulkojusi Ieva Pudure. 32 lpp., cietie vāki.

Kāds labums no skolas? Vasaras brīvlaiks! Starpbrīži! Vai vēl kas?

Kādas attiecības valda skolā? Draudzība, izpalīdzība vai pazemošana un izsmiešana?

Kurš skolotājs Zviedrijā ir vēl sliktāks nekā sliktākais un kurš - visjaukākais?

"- Direktors esmu es, - Monss lepni teica. - Es ļoti atvainojos par savu skolotāju, kas neko neprot izdarīt pareizi. Viņš tiks atlaists.
Inspektori neapmierināti paskatījās uz Monsu.
- Skolotājs nav jāatlaiž, - pirmais inspektors iebilda. - Viņš ir vienīgais, kas kaut ko dara pareizi šajā šausmīgajā skolā. Pat tad, kad iestājas tumsa, viņš spēj saglabāt mieru."

Vasaras sākumā biju uz kursiem par talantīgu domāšanu, tāpēc "kaķadēmija" un "kaķučīno" man likās kā piemēri no jaunu vārdu darināšanas spēlēm, kuras skolēniem var piedāvāt ikvienā brīdī, kad pietrūkst vajadzīgās degsmes, ieinteresētības par apgūstamo vielu.
Toties citu kursu (gramatikas) ietekmē sāku googlēt, kā tad īsti ir: Upsala vai Upsāla?

Grāmata piemērota no brīža, kad bērns brīvi spēj lasīt un izprast garākus tekstus.
💮💮💮💮

Latviešu šausmu stāsti

Šo grāmatu šajā stafetē lasīju pēdējo, bet izlasīju tikai pusi, jo tā mani garlaikoja. Īsti nesapratu tās šausmas latviešu gaumē. Man nepatika neviens no Aleksandra Grīna stāstiem, bet patika Jāņa Ezeriņa "Joču pirts" un Vladimira Kaijaka "Visu rožu roze". "Joču pirtī" ir stāstīts par Ilzi, kura kacina visus puišus, taču viņai patīk precēts vīrietis, no kura viņai vēlāk piedzimst bērns. Ilze šo bērnu mīl tā kā par daudz, tomēr beigās sanāk, ka viņa viņu nogalina. "Visu rožu roze" ir stāsts par čaklu dārznieku. Viņš pēkšņi ir izdomājis, ka viņam vajag selekcionēt tādu rozi, kura aug bez īpašas aprūpes. Dārznieks savas rozes sāk vērot no malas, neglābj no sala. Gandrīz visas puķes iet bojā. Galu galā izaug roze, par kādu viņš sapņoja, bet prieks ir īss, jo šī roze sāk apdraudēt citas rozes, dārznieka māju un pat viņa paša dzīvību. Viņš ir izmisis, meklē palīdzību pie kaimiņiem, bet neviens netic, jo roze ir ļoti skaista, neviens nepalīdz, bet dārznieku ieliek trakonamā.

Čārlijs, malā stāvētājs

2017. gada 15. jūlijā

Mīļais draugs!

Es tev rakstu tādēļ, ka nesen pabeidzu lasīt šo jauko grāmatu. Man ir tikpat gadu, cik šī bestsellera galvenajam varonim Čārlijam. Es pirmo reizi lasīju grāmatu vēstuļu formā, bet īpaši to neuztvēru. Visskumīgākās epizodes bija par Helēnas tanti. Visjautrākās ainas bija par Čārlija braukšanu cauri tunelim ar draugiem.
Es ieteiktu šo grāmatu izlasīt tiem pusaudžiem, kuriem ir sācies randiņu laiks un kuru kompānijās runā par narkotikām un seksu.

Ar mīlestību, Ritvars

"Krāsainās pasakas"

                Kaut man ne pārāk patīk lasīt pasakas, tomēŗ uzskatu, ka klasika jāiepazīst. “Krāsainās pasakas” ir lasījuši gan mani vecāki, gan vecvecāki.

                Imants Ziedonis ir uzrakstījis 11 pasakas par krāsām. Visvairāk man patika trīs no tām: “Sarkanā pasaka”, “Lillā pasaka”, “Dzintarainā pasaka”. “Sarkanajā pasakā” ugunsmeitiņa Guntiņa piemānija Gundariņu un sastrādāja lielus grēka darbus. No šī var mācīties, ka spēlēties ar uguni ir bīstami. “Lillā pasaka” vēsta par degunu slimību, ar kuru slimo tie, kas dzer šņabi.  Tā atgādina, ka dzērāji ātri nomirst. “Dzintarainā pasaka” mani pārsteidza ar to, ka dzintarus meklēja nevis jūrā, bet Engures ezerā.  Svarīgi ir dzintaru neizniekot, bet paņemt no tā mīlestību.

Pērkondārds



Šī romāna galvenais varonis ir četrpadsmitgadīgais Alekss Raiders. Viņš ir agri zaudējis vecākus autokatastrofā, tāpēc dzīvo ar tēvabrāli Īenu Raideru. Romāns sākas ar sliktu ziņu, ka arī tēvocis ir gājis bojā avārijā, bet Alekss tam nenoticēja, jo onkulis bija piesardzīgs šoferis. Neilgi pēc bērēm zēns devās uz autokapsētu, ieraudzīja tēvoča mašīnu, kuras sānu stikls  bija ložu sacaurumots. Viņa aizdomas drīz apstiprinās, jo tēva brālis patiešām ir nogalināts tāpēc, ka viņš bija spiegs rūpnnīcā, kurā ražoja īpašus datorus "Pērkondārdus". Kādā dienā Alekss atsaucās aicinājumam ierasties bankā, kuras apmeklējums beidzās ar to, ka viņu iemidzināja. Nākošajā dienā zēns uzzināja, ka šī nemaz nav banka, bet M16 specvienības mītne. M16 pamana, ka Aleksam ir īpašas spējas, un piedāvā viņam stāties tēvoča vietā. Kopš tā brīža zēnam jāpiedzīvo dažādas briesmas, no kurām viņš tiek veiksmīgi laukā. Alekss ir apbruņots ar īpašiem ieročiem un viņu glābj arī karatē iemaņas. Šī romāna daļas noslēgumā zēns kļūst par varoni, jo izglābj visu Londonu no šausmīga vīrusa.

                Romāns man patika, bet grūti iztēloties, ka es tā varētu dzīvot viens pats un uzveikt par sevi spēcīgākus un vecākus vīriešus. Bieži vien man bija bail viņa vietā.  Tā ir taisnība, ka romānā ir daudz spriedzes un adrenalīna.

OKI DOKI!

   

http://static.lsm.lv/media/2017/06/large/1/7r5x.jpg

    Līdz šim par Dzintaru Tilaku neko nebiju dzirdējis, jo neklausos Latvijas radio. Viņš šo romānu ir uzrakstījis kā autobiogrāfiju par savu bērnību. Šo grāmatu izlasīju divos vakaros, jo tā bija piedzīvojumiem bagāta un ļoti interesanta.
   Mani pārsteidza viņu ideja doties uz laukiem ar lidmašīnu, jo ģimenei patika izaicinājumi, tāpat kā man. Uzzināju, kā oriģināli izkļūt no kukurūzas lauka. Kopā ar govi Gauju varētu labi trenēties maratonam. Kad man būs apnikusi zivju ķeršana, tad zināšu kā ar makšķeri copēt plūmes. Dīvaini, ka pat kaķim bija bail no žurkām, kas dzīvoja šķūnītī. Uzzināju, kas notiek, ja izpletņa vietā lieto saulessargu. Iepazinos ar jaunu vārdu salikumu "goč pendel", ko, goda vārds, nebiju dzirdējis līdz šim. Vienīgais, kas man nepatika, romāns bija īss.
   Es iesaku izlasīt šo grāmatu arī citiem.

Rīga no augšas un augšā. Tagad :)

 

(attēls no Pinterest)

Padalos ar to vietņu adresēm, kurās varam skatīt galvaspilsētā notiekošo šajā acumirklī:

• Televīzijas torņa kamera;
• Latvijas Nacionālās bibliotēkas kamera;
• Brīvības pieminekļa apkārtne;
• LTV ēkas kameras uz Vecrīgu un uz Centrāltirgu;
• Skārņu iela, Audēju iela un Doma laukums Vecrīgā;
• Rīgas bites.

Kāpēc bērnam nepieciešama disciplīna

 

(attēls no Pinterest)

"Visatļautība nerada bērnā drošības izjūtu un pārliecību, bet gluži pretēji - haosa izjūtu, bailes un pārgalvību, nespēju sevi kontrolēt un regulēt savas emocijas.
Nespēja sadarboties un paklausīt pieaugušo prasībām bērnā rada nedrošību, neiederēšanās izjūtu, nespēju dzīvot sabiedrībā, kur valda noteikti likumi un kārtība. Paklausīgs bērns nenozīmē pakļāvīgs bērns."

http://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/psihologe-bernam-nepieciesama-disciplina.-visatlautiba-rada-bailes-un-haosu.a230960/

Montesori karināmie karuselīši mazuļiem

 

https://www.pinterest.com/pin/321374123393588314/ 

Padalos ar informāciju, kur par šo var izlasīt vairāk, kā arī iegādāties, ja negribas pašiem gatavot. :) 

https://macetprieks.lv/blogs/news/kas-ir-montessori-mobilisi-zidainiem 

Mājas ir mājas

Šoreiz rakstīšu par kādu senu grāmatu. Varbūt ir izdota vēl kādu reizi, bet es "Otrajā elpā" nopirku "Liesmas" 1974. gada izdevumu. "Kaštanka", Antons Čehovs, Dmitrijs Kardovskis, 54. lpp., cietie vāki. Grāmatu no krievu valodas tulkojusi Anna Grēviņa.

Ja nekļūdos, šī grāmata manos skolas gados bija obligātās literatūras sarakstā. Atcerējos vien to, ka stāsts bija par rudu kucīti, bet, iespējams, ka tas atmiņā palicis tikai dēļ vāka. Šī "Kaštanka" bija viena no dažām bērnu grāmatām, ko atradu bērnībā manu vecvecāku plauktā. Šobrīd tā ir aizceļojusi uz maniem laukiem :) Tagad pirku, bet ne sev. :)

Lasot aizdomājos, vai mūsdienās vecāki gribētu, ka bērni lasa ko šādu? Par saimnieku - dzērāju, kura aprūpē ir ne tikai suns, bet arī bērns un putns... Par cirku... Par nāvi... Es domāju, ka stāsts aicinās bērnus izvērtēt, kas ir labs, kas slikts. Arī ne visiem cilvēkbērniem paveicas piedzimt ģimenēs, kurās par viņiem rūpējās, taču nevienas pagaidmājas nespēj aizstāt īstās...

"... viņa luncināja asti un apsvēra jautājumu: kur labāk - pie svešā vai pie galdnieka? Svešajam nabadzīga un neglīta iekārta; izņemot atzveltņus, dīvānu, lampu un grīdsegas, viņam nekā nav, un istaba šķiet tukša; galdniekam turpretim viss dzīvoklis bāztin piebāzts ar mantām: viņam ir galds, skrūvsols, zāģu skaidu kaudze, ēveles, kalti, zāģi, būrītis ar ķivuli, toveris... Pie svešā nav nekādas smakas, bet galdnieka dzīvoklī vienmēr ir dūmaka un lieliski smaržo līme, laka un zāģu skaidas. Toties svešajam ir viena ļoti svarīga priekšrocība - viņš dod daudz ēst, un viņam par labu jāliecina - kad Kaštanka tupēja pie galda un aizgrābta lūkojās viņā, svešais ne reizes neiesita, nespārdīja Kaštanku ar kājām un ne reizes neuzkliedza: "Vācies prom, nolādētā!""

Noteikti iesaku izlasīt šo stāstu, vien "jāuzķer" īstais brīdis, kad bērns sāk analizēt apkārtējos notikumus.
💮💮💮💮💮

P. S. Kad savu sakāmo esmu izteikusi, varu mierīgi "paGooglēt" un, lūk, kāds jauks atklājums! - "Kaštanku" var izlasīt un/vai izprintēt arī PDF formātā!!! :)  Tikpat jauks atklājums (jā, jā, tas ir ļoti saistīts ar to, kāpēc ir konkrētais Pdf), ka no šī gada Leļļu teātra repertuārā jauna izrāde!!! Tuvākās izrādes 14. maijā un 11. jūnijā. Nezinu, kā veidota izrāde, bet rekomendē to no 6 gadu vecuma, kas grāmatai man šķistu ļoti par agru. Bērni attīstās dažādi, tāpēc, protams, ka to, ko spēs vairums ap gadiem 10, kāds noteikti varēs jau gados 6! ;) Atrodu arī, ka ir, ir grāmata izdota vēl no "Zvaigznes ABC" puses "Lasītprieks" sērijā. Šeit iesaka no 9+.

Agrākie ieraksti par bērnu grāmatām pieejami šeit! ;)

Likums par olām

Grāmatu apskatā šoreiz atgriezīšos pie vienas jau aprunātas grāmatas - "Prezidents", jo ļoti gribas nocitēt labojumus likumā par olām:
"(..) vistām vajadzētu rādīt filmas par putniem un atskaņot labu mūziku. Vēl labāk būtu, ja viņas varētu klausīties citzemju vistu kladzināšanu. Viņām varētu būt savstarpēji interneta sakari. Tad viņas uzzinātu jaunumus par vistu dzīvi citur pasaulē. Vēl vistas varētu nodarboties ar aerobiku un viņām varētu rīkot skaistuma konkursus. Govīm un suņiem taču ir skaistuma konkursi, kāpēc nevarētu izraudzīties arī vistu skaistumkaralieni? Visādā ziņā vistu pelēkā ikdiena jāpadara mirdzoša un līksma. Varbūt tad viņas sāktu dēt krāsainas olas. Piemēram, Lieldienās. Ar mūsu vistu dētām krāsainām Lieldienu olām mūsu valsts varētu kļūt ļoti slavena visā pasaulē."
Šobrīd man kā pieaugušam cilvēkam nāk prātā gan Latvijas nebūšanas vistu labturībā, gan tas, ka, jā, kāpēc vistas šitā apbižo? Kaķi, suņi, govis parasti tiek pie vārdiem, vistas - tikai retā... Un vēl ir tik jauki izdomāt kaut ko tādu, lai popularizētu savu valsti pasaulē. Labi, izdētas Lieldienu olas, ir vistīrākā fantāzija, taču "Prezidentā" ir arī daudz reālāks stāstiņš par cepuri ar piņķeriem. :-)
Starp citu, pēc pirmā ieraksta paskatījos, ko internetā jau varēja izlasīt līdz tam (pirms apzināti nelasu un nelasīšu citu recenzijas, lai neietekmētos), tāpēc tagad ieteikšu jums izlasīt Ievas Melgalves rakstu. Viņa citē arī 8 un 12 gadīgu bērnu viedokli.
💮💮💮💮💮

Kad jāsāk no viens, divi, trīs...

Šodien esmu gatava trešajam aprakstam iezīmē par bērnu grāmatām.

"Zvaigznes un magoņu sēkliņas" (22. lpp., "Liels un mazs", 2016), Romana Romanišina, Andrijs Lesivs. Cietie vāki.

Grāmata tulkota no ukraiņu valodas. Darbs 2014. gadā saņēmis starptautisko bērnu grāmatu balvu Bologna Ragazzi Award. Daļai bērnu tuvākas ir grāmatas, kuru galvenie varoņi atbilst viņu dzimumam un, vēl saistošāk, viņu vecumam... Šajā stāstā galvenā ir meitene Dora, kura dzimusi matemātiķu ģimenē, taču viņas vēlme skaitīt - skaitīt visu pēc kārtas - ir tik lipīga un pa spēkam ikvienam no mums!

"Pastaigājoties parkā, Dora skaitīja lapas, pienenes, akmeņus, skudras, kas tekalēja visos virzienos, pogas garāmgājēju mēteļos un pat šo pogu caurumus. Pilsētā viņa viduslaiku tornim saskaitīja 458 ķieģeļus, ielas galā 15 eglītes un vēl 7 alejā, kas veda uz strūklaku."

Vai nav lieliska ideja, kā sevi izklaidēt? Prieks par šādu grāmatas saturu planšetu un viedtālruņu laikmetā! Šī varētu būt jauka dāvana meitenītei Dorai rītdienas vārda dienā! ;)
💮💮💮💮💮

Kā palīdzēt autistam :-)

 

(attēls no Pinterest)

Darbs ar bērniem jau vairākus gadus, bet tikai šajā mācību gadā esmu tik dziļi iekšā darbā ar īpašajiem. Ienāk pa laikam daudz informācijas par autismu, tiek lasīts arī internetā, bukletos, nedaudz arī blogos...

Autisms nav no tiem, kas bērnu izmaina vizuāli. Bieži vien nepieciešams laiks, lai saprastu, vai šis bērns vienkārši niķojas vai nespēj būt citāds. Ar vienu diagnozi "atzīmētie" mēdz būt pilnīgi atšķirīgi. Ir sabiedrības daļa, kas šo sauc par modes slimību, taču senākais apraksts, kas atbilst autismam ir uzrakstīts 1799. gadā. Autisms nerodas nepareizas audzināšanas vai vēsu attiecību rezultātā.
Nevajag jau sazin kādam speciālistam būt, lai saprastos ar autistu. Iedomājamies kaut vai viņu vecākus. Galvenais ir zināt, kā rīkoties, kā palīdzēt, kā mīlēt. ♡

• Nepareizi saukt autismu par slimību. Tas ir attīstības traucējums, kas norāda, ka bērns attīstās savādāk nekā citi bērni. Tas saglabājas visu mūžu. Biežāk sastopams zēniem.
• Režīms un dienas plāns gan lieki nesatrauc, gan ļauj pilnvērtīgi pavadīt laiku.
• Kārtība. Visam jābūt savās vietās un tādā kārtībā, kāda ir apzināta no paša sākuma. Tas attiecas ne tikai uz telpām, bet arī paradumiem izvēlēties maršrutu, novietot mašīnu...
• Maltītes. Rezervēta attieksme pret jauniem ēdieniem, tāpēc grūti uzsākt ēšanu ārpus mājas. Bērni var būt tik aktīvi, ka nespēj nosēdēt tik ilgi, lai paēstu. Var izvēlēties ēst ar rokām.
• Lieliska dzirde. Līdz ar to saasināti uztver trokšņus (var skriet ārā no telpas, aizspiest ausis vai acis, jo dažkārt nesaprot, kas palīdzēs). Fona trokšņi var nomākt komunikāciju ar autistu.
• Labi uztver smaržas, smakas (var aizspiest degunu). Darbošanos, piemēram, var iztraucēt skolotājas lietotās smaržas vai šampūns.
• Acīgums. Traucēta koncentrēšanās, ja kaut kur kustas dzīvas būtnes vai rotē priekšmeti. Ievēros sīkas izmaiņas, kas "parastiem" cilvēkiem paslīd garām.
• Paaugstināts ādas jutīgums. Var nepatikt pieskārieni. Toties šad tad ir pēkšņa vēlme pieskarties citiem, kaut vai svešiniekiem (pataustīt matus, ūsas). 
• Nav izpratnes, kā ģērbties, kā reaģēt, ja ir karsti vai auksti.
• Autisti mēdz izvairīties no acu kontakta. Tam pamatā ir bailes, jo cilvēki ir tik neprognozējami savās prasībās un emocijās.
• Atkāpjas, ja cits pienāk tuvu, tomēr pašiem grūti nepārkāpt citu distances robežas.
• Nevar iesaistīties rotaļās vai izpildīt uzdevumus, kas prasa iztēli.
• Nespēj atpazīt citos sāpes vai prieku. Nesaprot, kāda rīcība ir laba, kāda - slikta. Teiks to, ko redz un domā, pat ja otru tādējādi aizvainos. Nezina, ko nozīmē vārds "noslēpums". Neiedomājas, ka var kādam lūgt palīdzību, precizējumus vai paskaidrojumus. Ikviena situācija ir jāizskaidro. Identiskās situācijās bērns to atcerēsies.
• Smiekli, jocīgas skaņas, košana, kustības. Iztrūkstot analīzes spējām, grūti novērtēt situāciju, tāpēc autisti var smieties arī tad, ja kādam sāp. Nevajag dusmoties, bet paskaidrot, kā pareizi rīkoties šajā situācijā. Smiekli ir arī satraukuma vai apjukuma izpausme. Dusmas vai trauksme var atainoties kā košana sev, roku plivināšana, matu virpināšana... Arī prieku var izrādīt ar roku plivināšanu vai jocīgu skaņu izkliegšanu.
• Grūtības uztvert un izprast sacīto. Grūtības iemācīties runāt. Grūtības pieņemt uzvedības normas. Grūtības adaptēties citos apstākļos vai pieņemt pārmaiņas ierastajā vidē. Grūtības sadarbībā ar citiem bērniem, cilvēkiem, jo drošāk un saprotamāk jūtas vienatnē. Ir arī pretēji, ka gribas citiem tuvoties, uzsākt ko kopīgu, taču nav izpratnes, kā to darīt. Grūtības uztvert jokus, zemtekstus. 
• Mācības. Daudziem novērojamas mācīšanās grūtības, taču tiem autistiem, kuriem konstatēts Aspergera sindroms sekmes var būt diezgan augstā līmenī. Bieži stiprākā puse ir matemātika. Ja par kaut ko ir interese, tad ir gan vēlme, gan pacietība uzzināt visu pieejamo informāciju.
• Autistiem nepatīk pārsteigumi, jo tie, tāpat kā cilvēki, ir neprognozējami. Piemēram, dāvanas var nevis iepriecināt, bet satraukt tā, ka bērns izvēlēsies aizskriet, paslēpties.
• Valodas apguvē un izpratnē lieliski palīdz teksta sasaiste ar atbilstošiem attēliem, norāde uz priekšmetiem, kas būs nepieciešami darbībai. Priekšmeti, objekti viņiem ir daudz svarīgāki par cilvēkiem. Jāizvēlas vienkāršas frāzes, jārunā lēni, nevajag ātri mainīt tēmas. Pašā sākumā svarīgi uzrunāt vārdā, bet frāzi noslēgt ar galveno domu. Autistiem ir grūti klausīties, tāpēc viņi mēdz izteikt savu sakāmo tajā pat laikā, kad uzrunā viņus. Autistus mulsina lūgumi komentēt cita teikto, analizēt, izteikt savu viedokli. Toties viņiem patīk daudz runāt par sev mīļām tēmām, kurās ir uztvēruši un izpratuši liela apjoma informāciju. Ja tas nav apvienojams, iefiltrējams jaunas vielas apguvē, jāvienojas ar bērnu, ka šobrīd runāsim tikai par to un to (konkrēti). Dažiem autistiem patīk atkārtot dzirdēto tekstu (gan kas tikko dzirdēts, gan agrāk, piemēram, televīzijā) vai arī neskaitāmas reizes uzdot vienu un to pašu jautājumu.
• Autistus kaitina, ja viņu vietā izdara lietas, ko viņš var paveikt pats. Ja tomēr izteiktā lūguma izpilde kavējas, ir jāpārjautā, vai viņš uztvēris domu. Iespējams, ka uzdevumu vajadzēs uzsākt kopīgi. Ir arī situācijas, kas biedē, satrauc, šķiet, ka pašam neizdosies. Tādās bērns tver svešu roku, tādējādi aicinot palīdzēt. Šādos gadījumos var gan izdarīt viņa vietā, gan stiprināt ar vārdiem, ka viņš spēs to izdarīt tikpat labi kā tu.
• Paklausība. Diezgan bezjēdzīgi lietot frāzes, kas veidotas ar priedēkli ne- vai satur vārdus "beidz!", "pārstāj!". Jēgpilnāk ir aicināt bērnu apsēsties, piemēram.
• Citi bērni mēdz autistus pataisīt par grēkāžiem, jo ir pamanījuši, ka viņi nemēdz sevi aizstāvēt. Autisti apjūk šādās situācijās, jo paši nemānās. Bez tam viņi domā, ka skolotāja tāpat zina, kam taisnība. Viņiem ir grūti uzsākt un uzturēt sarunu.

Prezidentu lietas

Pēc pirmā grāmatu apraksta sapratu, ka noteikti jāpiemin arī ilustratori, jo pārāk bieži tie nepelnīti tiek aizmirsti...
Un vēl, lai arī grāmatas ir dārgas (kaut citur Eiropā, pat kaimiņIgaunijā, tās maksā vēl vairāk), ietaupīt, pērkot mīkstajos vākos, īsti neatmaksājas. Plānajām, protams, nav ne vainas, bet tās, kuras ir biezas un sastāv no ielīmētām lapām, ir īpaši jāpietur, lai neaizšķirtos. Ja bērnam ir izvēle, viņš izvairīsies, jo tās ir neērtākas lasot. Un tiklīdz šīs grāmatas nonāk plašākam patēriņam, tā ātri vien sāk izlīmēties. Te labi iederas saruna, par saudzīgu izturēšanos, taču bieža lasīšana tāpat novedīs pie kliedziena pēc ātrās palīdzības. Vislabākais pircējam būtu izvēle: mīkstie vai cietie vāki, jo bibliotēkām noteikti neder pirmie...

 Šoreiz stāsts par grāmatu, no kuras jau biju bērniem priekšā lasījusi dažus stāstus - "Prezidents"(75. lpp., "Liels un mazs", 2015) Aino Pervika , māksliniece autores meita Pireta Rauda.
Nupat Latvijas prezidentam ir bijis jāpiedalās Latvijai nozīmīgajos svētkos un nākamā lielākā uzruna būs gaidāma, kā šajā bildē!
"Prezidentā" ir stāstiņi par Igaunijas prezidentu, kura ikdiena diezgan līdzīga Latvijas prezidenta gaitām un pienākumiem. Uzzinām, kas jāprot svarīgākajai valsts personai un tajā pat laikā neaizmirstam, ka arī prezidents ir viens no mums, kuram ir savi noslēpumi, vēlēšanās, bailes, ģimene un kurš mēdz arī saslimt...
Starp citu, grāmatas varonis, pateicoties savai izglītībai, novērš kaut ko līdzīgu Zolitūdes "Maximas" traģēdijai...
"(..) Un vēl viņš prata veselās sešpadsmit valodās pateikt "Labdien!" un "Es ļoti priecājos par mūsu tikšanos!". Tikai viņš ne vienmēr bija pilnīgi pārliecināts, vai katrā vietā saka to pareizajā valodā. Tautas un valodas viņam reizēm mēdza jukt. Piemēram, reiz, jau būdams prezidents, viņš ciemos atbraukušajam Kiribati prezidentam pateica "Jó napot kívánok!", kas nozīmē "Labdien!" ungāru valodā. Taču nekas slikts nenotika. Turklāt Kiribati prezidents, savukārt, uzskatīja, ka pašlaik uzturas Latvijā un tiekas ar Latvijas prezidentu. Kiribati prezidents vienkārši bezcerīgi jauca Igauniju, Latviju un Lietuvu."
Varbūt tāpēc, ka igauņu autori nav tie biežāk lasītie, man ir vajadzīgs nedaudz laika, lai pierastu pie šīs rakstnieces stila, tomēr stāstiņi ir asprātīgi un aizraujoši, Bez tam es zinu, ka tie ļoti patīk bērniem. :-) Piemērota tiem, kam ir interese par to, ko rāda ziņās, tiem, kuri grib uzzināt, kas un kā izdomā likumus.
💮💮💮💮💮

Grāmatas par dzimteni

Tuvojoties Latvijai svarīgiem datumiem, nolēmu izlasīt 2 grāmatas, kuru autori bērnus iepazīstina ar Latviju - tās vēsturi, simboliem, tradīcijām.
Šis ir sākums apskatiem par bērnu grāmatām "Brīnumpuķē" - gan jaunām, gan nesenām, gan tādām, kas rakstītas manā bērnībā un vēl senāk. Vērtējums puķītēs. :-) No 1 - 5.

"(..) Latvija mums visiem ir tikai viena, un, lai cik tālu pasaulē arī mēs dažreiz neaizklīstu, tā gaida mūs mājās, gaida Rīga, gaida Vidzeme, Kurzeme un Zemgale, un Latgale, gaida mūsu kalni un lejas, upes un ezeri, mākoņi virs mūsu galvām, gaida dziesmas un mūsu valoda!" - Juris Zvirgzdiņš "Mūsu Latvija" (31. lpp., "Zinātne", 2008). Lasot trialogu, uzzinām svarīgāko par mūsu valsti (atslēgas vārdi iespiesti citā krāsā). Šo grāmatu var lasīt kā bērns, tā pieaugušais, kā latvietis, tā cittautietis. Uzskatu, ka, klāstot vēsturiskus faktus, pieaugušie mēdz aizrauties un arī šajā gadījumā man trūkst tā āķīša, kas spēcīgi aizrautu līdzi ikvienu no bērniem. Kādu - noteikti, žēl, ka ne vairumu. Es šo grāmatu ar lielāko prieku uzdāvātu saviem ārzemju radiem, tiem, kuri nav dzimuši te, bet kuri prot latviešu valodu un interesējas par notikumiem Latvijā.
💮💮💮

"Vēsturi veido simtiem un tūkstošiem šādu ļaužu kā tavi draugi. Diemžēl katru no viņiem nevar ierakstīt vēstures grāmatās. Taču tas nenozīmē, ka viņu veikums nav nozīmīgs, viņi visi veidojuši to pasauli, kurā šobrīd dzīvojam (..)" - Valdis Klišāns "Matīss meklē Latviju" (39. lpp., "Zvaigzne ABC", 2010). Kaut autors sarakstījis vairākas mācību grāmatas vēsturē, stāsts patiešām aizraujošs. Zēns, izmantojot hrononavigatoru, nokļūst senajā Kursā, viduslaiku Rīgā, satiek hercogu Ketleru, mācītāju Reiteru, vienaudzi Mariju (bet patiesībā viņus šķir trīs gadsimti), divus ievērojamus vīrus, kuri izdomāja Latvijas vārdu, tiek ielikts Cēsu cietumā... Šo grāmatu izlasīju ļoti ātri un esmu pārliecināta, ka tā negarlaikotu arī bērnus. Izdevniecība to iesaka no 11+, bet domāju, ka sižets var ieinteresēt arī gados jaunākus bērnus.
💮💮💮💮💮

Smiltis ārstē, izglīto un izklaidē!

 

(attēls no Pinterest)

• Mūsdienās aizvien vairāk bērniem rekomendē apmeklēt smilšu terapiju, kura palīdz atainot to, kas slēpjas zemapziņā un rada problēmas ikdienā. Smilšu terapija nav paredzēta tikai bērniem, tā var atgriezt saskaņu arī visai ģimenei kopā, gan arī pāriem.

• Mīmika ataino mūsu domas, noskaņojumu... Pludmalē saulainā dienā var uzspēlēt šādu spēli:

https://www.pinterest.com/pin/478859372852045666/

• Tāpat smiltīs var spēlēt bez maz ikvienam zināmos "krustiņus un nullītes". :) 

• Bērniem patīk darboties ar kinētiskajām smiltīm, kuras var pagatavot arī mājās: https://youtu.be/zjQvTYpLQHo.

          Kinētisko un mēness smilšu receptes arī šajā attēlā:

 

https://www.pinterest.com/pin/467741111283716750/

• Bet skūšanās krēms ir viena no sastāvdaļām, lai pagatavotu smiltis, ar kurām var zīmēt!

• Smilšu aplikācijas piedāvā http://www.smilsuaplikacijas.lv/. Šobrīd, kad tuvojas 11. un 18. novembris, ļoti iederēsies tematiskais komplekts "Latvija un Lāčplēsis", kurš maksā 45 eiro, līdz 18. novembrim ir atlaide pirmsskolas iestādēm un skolām.

• Vēl, protams, arī pudelēs pildītā māksla:

 

https://www.pinterest.com/pin/169870217171640298/

• Kad bērni mācās rakstīt ciparus un burtus, sākumā to visvieglāk būs darīt ar pirkstu. Šādai nodarbei var izmantot paplāti, kurā iebērtas smiltis.

• Bieži bērniem tiek rādīts eksperiments, kas ataino vulkānu izvirduma laikā. Trauku ar reaģējošajām vielām var paslēpt smilšu kaudzītē, bet var arī to apspēlēt nedaudz savādāk...

• Dažādos pasākumos ir sastapts arī smilšu kino. Man nav ziņu, vai viņi vēl pastāv, jo visas pēdējās man zināmās aktivitātes saistāmas ar 2015. gadu...

• Smilšu vārds ir arī kādas ļoti jaukas bērnu dziesmas nosaukumā. :)

Cik ilgi bērns ir bērns?

 

(attēls no Pinterest)

Tas nebūs stāsts par 16 vai 18, vai 21 gadu, par bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī ne par kādu emocionālu briedumu. Šis būs par to, kurā brīdī plašāk paveras vecāku naudas maks. :) Par laiku, kad bērns ne tikai nav pilngadīgs, bet, negūstot savus līdzekļus, ir tikpat "dārgs", cik pieaugušais. Tātad, cik ilgi bērnam ir bērna priekšrocības?

• "Lido" slidotavā - līdz 12 gadiem;
• Kino "Citadele" - līdz 5 gadiem bez maksas, ja bērns sēž klēpī, bet līdz 12 gadiem ir atlaide uz konkrētām filmām;
• Sabiedriskais transports - pirmsskolas vecuma bērniem par brīvu. Protams, arī Rīgas skolu audzēkņi, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, pilsētas sabiedrisko transportu izmanto bez maksas;
• LNO - no 3 līdz 7 gadu vecumam, ja bērns sēž klēpī, ir īpaša bērnu biļete uz bērniem domātām izrādēm, bet jāpērk pilnas cenas biļete, ja bērns aizņem atsevišķu sēdvietu. Uz pieaugušo dienas un vakara izrādēm ielaiž bērnus no 7 gadu vecuma ar pilnas cenas biļeti;
• Nacionālajā teātrī - nav bērnu biļetes un līdz 7 gadu vecumam uz pieaugušo izrādēm bērni netiek ielaisti;
• Dailes teātrī - līdz 5 gadu vecumam uz bērnu izrādēm, sēžot klēpī, var iet bez maksas. No 5 gadu vecuma jāpērk pilnas cenas biļete, līdz 7 gadu vecumam uz pieaugušo izrādēm bērni netiek ielaisti. Atlaides daudzbērnu ģimenēm; 
• Leļļu teātrī - pilnas cenas biļete ikvienam apmeklētājam, neatkarīgi no tā, vai viņš aizņem atsevišķu sēdvietu vai sēž klēpī;
• Dzelzceļa muzejā - bērniem un skolēniem bez maksas:)
• Rīgas cirka izbraukumu izrādes - gaida bērnus jau no 2 gadu vecuma, biļetes par pilnu cenu jāiegādājas ikvienam no 4 gadu vecuma, tātad - 2 gadus drīkst bez maksas; 
• Lielā ģilde - LeNeSOna abonements. Bērniem līdz 5 gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, īpaša cena, pārējiem - par pilnu cenu;
• Galerijā "Istaba" - izrāde "Kaka un pavasaris", visiem apmeklētājiem pilnas cenas biļetes, 5 eiro ekonomija, pērkot ģimenes biļeti 4 personām :)
• Rīgas Zoo - bērnu biļetes no 4 līdz 18 gadu vecumam. Pērkot ģimenes biļeti, sanāk 1 eiro atlaide, ja iet 1 pieaugušais + 3 bērni un 3 eiro atlaide, ja iet 2 pieaugušie un 2 bērni.

Kāpēc bērns draudzējas ar niķi?

 

(attēls no Pinterest)

• Niķošanās ir pieņemama emociju izpausme vecumposmā, kad bērns vēl neprot savas sajūtas formulēt citādi;
• Niķi ir arī sava veida atklātība, uzticība, kuru bērns atļaujas paust tam, kuru mīl visvairāk un vietās, kurās jūtas droši;
• Kad mazajam mostas vēlme visu pētīt, izzināt, no vecāku puses jābūt pielāgotai videi. Aizliegumi ik uz soļa bērnam liks pretoties, spītēties, neklausīt;
• Jāatceras, ka esam bērna paraugs, ne malā stāvošs pavēlnieks, viszinis. Autoritatīvu vecāku bērni niķojas biežāk, jo meklē pašaizsardzības iespējas;
• Aicinājumi "Beidz!", "Neskrien!", "Nedrīkst!" u. tml. bērnā izsauc pretēju rīcību, tāpēc vecākiem jācenšas tie izteikt citādi, piemēram, "Pamēģini iet lēnām!";
• Bērns ātrāk ieklausās mūsu nepatikā, ja to sasaistām ar sevi, piemēram, "Man sāp ausis, kad tu tik skaļi kliedz", bet protestē ar niķiem, jo jūtas personīgi aizvainots, ja to izsakām apmēram šādi: "Beidz tak vienreiz brēkt, bļauri!"
• Ja bērnam trūkst uzmanības, niķošanās to nodrošinās, pat ja vecāki sākumā stāsta, ka ir  pārguruši. Trakāk mums pašiem, ja reaģēsim tikai uz nepaklausību, bet labu uzvedību izliksimies nemanot;
• Bērns niķojas aizvien biežāk, ja aptver, ka tādējādi tomēr panāk to, ko sākumā viņam atsaka;
• Pakļaujoties bērna kaprīzēm, vecāki nonāk pakalpiņu pozīcijā un bērna acīs zaudē respektu, cieņu un ticību, ka uz šādiem vecākiem vispār var paļauties;
• Kaut ko mainīt nekad nav par vēlu, tomēr jārēķinās, ka vecāku rīcības pēkšņa izmainīšanās bērnam liks uzmanīties, aizsargāties un sākumā viņš var niķoties vēl biežāk;
• Spēka paņēmienu pielietošana niķu izskaušanā apliecinās vienīgi to, ka taisnība stiprākajam. Jāizvērtē, vai gribam bērnam sniegt šādu pieredzi un paralēli arī radīt baiļu sajūtu viņā?