Grāmatu izlasīju ātri. Šķita interesanta, tikai vēlāk aizdomājos, ka tā ir tā kā meiteņu grāmata. Sākumā Džordžija daudz sūdzas. Uzskatu, ka jādzīvo tagadnē, ne jāatceras visu laiku, ko brālis agrāk darījis, teicis. Vēlāk jutu viņai līdzi, jo Hillas pamatskolā pat skolotāji Džordžiju ienīda, domāja, ka viņa ir tāda pati, kā Reifs. Meitenei skolā nebija draugu. Džordžija iedomājas, ka ir mīļa un laipna, bet viņa sāpināja Rondu. Atklājas, ka Reifam ir bijis dvīņu brālis, bet viņa vairs nav un Džordžija ir adoptēta. Šādu pavērsienu es negaidīju. Pie Reifa sliktās uzvedības vainojama mamma, jo viņa visu savu uzmanību velta Džordžijai.
Iesaku šo grāmatu izlasīt pusaudžiem, kuri mācās pamatskolā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru